Kāyagatāsatikathā
신체에 대한 새김의 주석[신지념身至念]
8.몸에 대한 마음챙김向身念의 주석
178. Idāni yaṃ taṃ aññatra buddhuppādā appavattapubbaṃ sabbatitthiyānaṃ
avisayabhūtaṃ tesu tesu suttantesu ‘‘ekadhammo, bhikkhave, bhāvito bahulīkato
mahato saṃvegāya saṃvattati. Mahato atthāya saṃvattati. Mahato yogakkhemāya saṃvattati.
Mahato satisampajaññāya saṃvattati. Ñāṇadassanapaṭilābhāya saṃvattati. Diṭṭhadhammasukhavihārāya
saṃvattati. Vijjāvimuttiphalasacchikiriyāya saṃvattati. Katamo ekadhammo?
Kāyagatā sati… (a. ni. 1.563 ādayo). Amataṃ te, bhikkhave, paribhuñjanti, ye
kāyagatāsatiṃ paribhuñjanti. Amataṃ te, bhikkhave, na paribhuñjanti, ye
kāyagatāsatiṃ na paribhuñjanti. Amataṃ tesaṃ, bhikkhave, paribhuttaṃ…
aparibhuttaṃ… parihīnaṃ… aparihīnaṃ… viraddhaṃ… aviraddhaṃ, yesaṃ kāyagatāsati
āraddhāti (a. ni. 1.603) evaṃ bhagavatā anekehi ākārehi pasaṃsitvā ‘‘kathaṃ
bhāvitā, bhikkhave, kāyagatāsati kathaṃ bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṃsā?
Idha, bhikkhave, bhikkhu araññagato vā’’tiādinā (ma. ni. 3.154) nayena
ānāpānapabbaṃ, iriyāpathapabbaṃ, catusampajaññapabbaṃ, paṭikkūlamanasikārapabbaṃ,
dhātumanasikārapabbaṃ, navasivathikapabbānīti imesaṃ cuddasannaṃ pabbānaṃ
vasena kāyagatāsatikammaṭṭhānaṃ niddiṭṭhaṃ, tassa bhāvanāniddeso anuppatto.
[8][신체에 대한 새김]
1.[의의와 부문]
178. Idāni yaṃ taṃ aññatra
42.신체를 명상주제로 삼는 신체에 대한 새김에 대해 설명하겠다.
42.이제 또 다른 명상주제인 몸에 대한 마음챙김의 수행을 설할 차례가 되었다.
buddhuppādā appavattapubbaṃ
sabbatitthiyānaṃ avisayabhūtaṃ
이제 부처님의 출현이래로 예전에 행해지지 않은, 일체의 이교도들에게 낯선,
이것은
부처님이
출현하시기
이전에는
일찍이
알려지지
않았으며
모든
외도들의
영역을
벗어난
것이다.
tesu tesu suttantesu
세존께서는 다양한 경들 가운데 [여러 가지 유형으로 그것에 대하여 찬탄했다].
여러
경에서
다음과
같이
[여러 가지 방법으로 세존께서 찬탄하셨다].
‘‘ekadhammo, bhikkhave,
bhāvito bahulīkato
“수행승들이여, 이와 같은 하나의 원리를 닦고 익히면,
“비구들이여, 하나의
법이
있으니
그것을
닦고
거듭거듭
행할
때
mahato saṃvegāya saṃvattati.
크나큰 외경통찰과 관련된 것道으로 이끌고,
큰
절박감을
일어나게
하고,
Mahato atthāya saṃvattati.
크나큰 이익네 가지 길과 관련된 것果으로 이끌고,
큰
이익이
있고,
Mahato yogakkhemāya saṃvattati.
크나큰 안온경지와 관련된 것涅槃으로 이끌고,
큰
유가안은瑜伽安檼이 있고,
Mahato satisampajaññāya saṃvattati.
새김의 확립과 올바로 알아차림으로 이끌고,
큰
마음챙김[새김]과
알아차림[분명한앎]이
있고,
Ñāṇadassanapaṭilābhāya saṃvattati.
앎과 봄의 성취로 이끌고,
지와
견을
얻게
되고,
Diṭṭhadhammasukhavihārāya saṃvattati.
현세에서의 행복한 삶으로 이끌고,
지금
여기現今에서 행복한 삶을 살고,
Vijjāvimuttiphalasacchikiriyāya
saṃvattati.
명지와 해탈에 의한 경지의 실현으로 이끈다.
영지와
해탈의
과를
실현한다.