|
바다 경1(S35:228) 1. Paṭhamasamuddasuttaṃ
3. “비구들이여, 배우지 못한 범부는 ‘바다, 바다’라고 말한다.
228. ‘‘‘Samuddo, samuddo’ti, bhikkhave, assutavā puthujjano bhāsati.
비구들이여, 그러나 성자의 율에서 이 바다라는 것은 그렇지 않다.
그것은 단지 많은 물의 적집이요 많은 물의 폭류일 뿐이다.”
Neso, bhikkhave, ariyassa vinaye samuddo.
Mahā eso, bhikkhave, udakarāsi mahāudakaṇṇavo.
4. “비구들이여, 인간에게 눈은 바다요 그것의 흐름은 형색으로 이루어져 있다.
Cakkhu, bhikkhave, purisassa samuddo; tassa rūpamayo vego
비구들이여, 이러한 형색으로 이루어진 흐름을 견디는 것을 두고
파도와 소용돌이와 상어와 도깨비가 있는 눈의 바다를 건넜다고 한다.
[참된] 바라문은 이것을 건너 저 언덕에 도달하여 땅 위에 서 있다.
Yo taṃ rūpamayaṃ vegaṃ sahati,
ayaṃ vuccati, bhikkhave, atari cakkhusamuddaṃ saūmiṃ sāvaṭṭaṃ sagāhaṃ sarakkhasaṃ;
tiṇṇo pāraṅgato thale tiṭṭhati brāhmaṇo…pe…
수행승들이여, 그 형상으로 이루어진 거센 흐름을 견디어낸다면,
그는 파도와 소용돌이와 상어와 나찰이 많은 시각의 바다를 건너는 것이며,
존귀한 님으로 그것을 뛰어 넘어 피안에 도달하여 대지 위에 선다.
비구들이여, 인간에게 귀는 … 코는 … 혀는 … 몸은 …
jivhā, bhikkhave, purisassa samuddo; tassa rasamayo vego.
Yo taṃ rasamayaṃ vegaṃ sahati, ayaṃ vuccati, bhikkhave,
atari jivhāsamuddaṃ saūmiṃ sāvaṭṭaṃ sagāhaṃ sarakkhasaṃ;
tiṇṇo pāraṅgato thale tiṭṭhati brāhmaṇo…pe…
마노는 바다요 그것의 흐름은 법으로 이루어져 있다.
비구들이여, 이러한 법으로 이루어진 흐름을 견디는 것을 두고
파도와 소용돌이와 상어와 도깨비가 있는 마노의 바다를 건넜다고 한다.
[참된] 바라문은 이것을 건저 저 언덕에 도달하여 땅 위에 서 있다.”
mano, bhikkhave, purisassa samuddo; tassa dhammamayo vego.
Yo taṃ dhammamayaṃ vegaṃ sahati,
ayaṃ vuccati, bhikkhave, atari manosamuddaṃ saūmiṃ sāvaṭṭaṃ sagāhaṃ sarakkhasaṃ;
tiṇṇo pāraṅgato thale tiṭṭhati brāhmaṇo’’ti.
5. 세존께서는 이렇게 말씀하셨다.
스승이신 선서께서는 이렇게 말씀하신 뒤 다시 [게송으로] 이와 같이 설하셨다.
Idamavoca…pe… satthā –
“상아와 도깨비가 살고 겁나는 파도가 치는
건너기 어려운 저 바다를 건넌 자
그를 일러 지혜의 달인, 청정범행을 완성한 자
세상의 끝에 도달한 자, 피안에 이른 자라 하리.”
‘‘Yo imaṃ samuddaṃ sagāhaṃ sarakkhasaṃ,
Saūmiṃ sāvaṭṭaṃ sabhayaṃ duttaraṃ accatari;
Sa vedagū vusitabrahmacariyo,
Lokantagū pāragatoti vuccatī’’ti.
paṭhamaṃ;
바다 경2(S35:229) 2. Dutiyasamuddasuttaṃ
3. “비구들이여, 배우지 못한 범부는 ‘바다, 바다’라고 말한다.
비구들이여, 그러나 성자의 율에서 이 바다라는 것은 그렇지 않다.
그것은 단지 많은 물의 적집이요 많은 물의 폭류일 뿐이다.”
229. ‘‘Samuddo, samuddo’ti, bhikkhave, assutavā puthujjano bhāsati.
Neso, bhikkhave, ariyassa vinaye samuddo.
Mahā eso, bhikkhave, udakarāsi mahāudakaṇṇavo.
4. “비구들이여, 눈으로 인식되는 형색들이 있으니,
원하고 좋아하고 마음에 들고 사랑스럽고 감각적 욕망을 짝하고 매혹적인 것들이다.
Santi, bhikkhave, cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā.
“수행승들이여, 시각으로 인식되는 형상들은
훌륭하고 아름답고 마음에 들고 사랑스럽고 감각적 쾌락의 욕망을 자극하고 애착의 대상이다.
비구들이여, 이를 일러 성자의 율에서는 바다라 한다.
Ayaṃ vuccati, bhikkhave, ariyassa vinaye samuddo.
마라와 범천을 포함한 신의 세상이나 사문∙바라문과
신과 사람을 포함한 [인간] 세상은 대부분 여기에 잠기고,
실에 꿰어진 구슬처럼 얽히게 되고, 베 짜는 사람의 실타래처럼 헝클어지고,
문자 풀처럼 엉키어서 처참한 곳, 불행한 곳, 파멸처, 윤회를 벗어나지 못한다.
Etthāyaṃ sadevako loko samārako sabrahmako sassamaṇabrāhmaṇī pajā
sadevamanussā yebhuyyena samunnā tantākulakajātā kulagaṇṭhikajātā
[guḷāguṇṭhikajātā (sī.), kulaguṇḍikajātā (syā. kaṃ.), guṇaguṇikajātā (pī.), kulāguṇḍikajātā (ka.)]
muñjapabbajabhūtā, apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ saṃsāraṃ nātivattati…pe….
신들과 악마들과 하느님들의 세계, 성직자들과 수행자들,
그리고 왕과 백성들과 그 후예들의 세계는 대부분 침몰하여
실타래처럼 엉키고, 종기로 덮인 것과 같고,
갈대나 골풀과 같이 되어 괴로운 곳, 나쁜 곳, 비참한 곳으로 태어나는 윤회를 벗어날 수 없다.”
비구들이여, 귀로 인식되는 소리들이 있으니, …
비구들이여, 코로 인식되는 냄새들이 있으니, …
비구들이여, 혀로 인식되는 맛들이 있으니, …
비구들이여, 몸으로 인식되는 감촉들이 있으니 …
‘‘Santi, bhikkhave, jivhāviññeyyā rasā…pe…
비구들이여, 마노로 인식되는 법들이 있으니,
원하고 좋아하고 마음에 들고 사랑스럽고 감각적 욕망을 짝하고 매혹적인 것들이다.
비구들이여, 이를 일러 성자의 율에서는 바다라 한다.
마라와 범천을 포함한 신의 세상이나 사문∙바라문과
신과 사람을 포함한 [인간] 세상은 대부분 여기에 잠기고,
실에 꿰어진 구슬처럼 얽히게 되고, 베 짜는 사람의 실타래처럼 헝클어지고,
문자 풀처럼 엉키어서, 처참한 곳, 불행한 곳, 파멸처, 윤회를 벗어나지 못한다.”
santi, bhikkhave, manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā.
Ayaṃ vuccati, bhikkhave, ariyassa vinaye samuddo.
Etthāyaṃ sadevako loko samārako sabrahmako sassamaṇabrāhmaṇī pajā s
adevamanussā yebhuyyena samunnā tantākulakajātā kulagaṇṭhikajātā muñjapabbajabhūtā
apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ saṃsāraṃ nātivattatī’’ti.
5. “탐욕과 성냄과 무명을 말살한 자
그는 상어와 도깨비가 살고 겁나는 파도가 치는
건너기 어려운 저 바다를 건넜도다.
‘‘Yassa rāgo ca doso ca, avijjā ca virājitā;
So imaṃ samuddaṃ sagāhaṃ sarakkhasaṃ, saūmibhayaṃ duttaraṃ accatari.
얽매임을 벗었고 죽음을 제거했고 재생의 근거가 남아있지 않은 자
괴로움을 제거하였나니 다시 태어나지 않기 위함이라네.
사라짐에 도달하여 다시 돌아오지 않나니
그는 죽음의 왕을 현혹시켰다고 나는 말하노라.”
‘‘Saṅgātigo maccujaho nirupadhi, pahāsi dukkhaṃ apunabbhavāya;
Atthaṅgato so na puneti [na pamāṇameti (sī. syā. kaṃ. pī.)], amohayī, maccurājanti brūmī’’ti.
.
dutiyaṃ;
부서지기 마련임 경(S35:84) 1. Palokadhammasuttaṃ 쇠퇴하는 것의 경
84. Sāvatthinidānaṃ.
2. 그때 아난다 존자가 세존께 다가갔다. 가서는 세존께 절을 올리고 한 곁에 앉았다.
한 곁에 앉은 아난다 존자는 세존께 이렇게 여쭈었다.
Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami…pe…
ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca –
3. “세존이시여, ‘세상, 세상’이라고들 합니다. 도대체 왜 세상이라고 합니까?”
‘‘‘Loko, loko’ti, bhante, vuccati. Kittāvatā nu kho, bhante, lokoti vuccatī’’ti?
4. “아난다여, ●부서지기 마련인 법을 성자의 율에서는 세상이라 한다.
‘‘Yaṃ kho, ānanda, palokadhammaṃ, ayaṃ vuccati ariyassa vinaye loko.
아난다여, 그러면 무엇이 부서지기 마련인 법인가?
Kiñca, ānanda, palokadhammaṃ?
아난다여, ●눈은 부서지기 마련인 법이다. 형색은 … 눈의 알음알이는 …
눈의 감각접촉은 … 눈의 감각접촉을 조건으로 하여 일어나는
즐겁거나 괴롭거나 괴롭지도 즐겁지도 않은 느낌은 부서지기 마련인 법이다.
Cakkhu kho, ānanda, palokadhammaṃ, rūpā palokadhammā, cakkhuviññāṇaṃ palokadhammaṃ,
cakkhusamphasso palokadhammo, yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā…pe…
귀는 … 소리는 … 귀의 알음알이는 … 귀의 감각접촉은 … 느낌은 …
코는 … 냄새는 … 코의 알음알이는 … 코의 감각접촉은 … 느낌은 …
혀는 … 맛은 … 혀의 알음알이는 … 혀의 감각접촉은 … 느낌은 …
몸은 … 감촉은 … 몸의 알음알이는 … 몸의 감각접촉은 … 느낌은 …
tampi palokadhammaṃ…pe…
jivhā palokadhammā, rasā palokadhammā, jivhāviññāṇaṃ palokadhammaṃ,
jivhāsamphasso palokadhammo, yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā…pe…
tampi palokadhammaṃ…pe…
마노는 … 법은 … 마노의 알음알이는 … 마노의 감각접촉은 … 마노의 감각접촉을 조건으로 하여 일어나는
즐겁거나 괴롭거나 괴롭지도 즐겁지도 않은 느낌은 부서지기 마련인 법이다.
mano palokadhammo, dhammā palokadhammā, manoviññāṇaṃ palokadhammaṃ,
manosamphasso palokadhammo,
yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati
vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi palokadhammaṃ.
아난다여, 부서지기 마련인 법을 성자의 율에서는 세상이라 한다.”
Yaṃ kho, ānanda, palokadhammaṃ, ayaṃ vuccati ariyassa vinaye loko’’ti.
Paṭhamaṃ.
공한 세상 경(S35:85) 2. Suññatalokasuttaṃ 텅 빈 세상의 경
2. 그때 아난다 존자가 세존께 다가갔다. 가서는 세존께 절을 올리고 한 곁에 앉았다.
한 곁에 앉은 아난다 존자는 세존께 이렇게 여쭈었다.
85. Atha kho āyasmā ānando…pe… bhagavantaṃ etadavoca –
3. “세존이시여, ‘공한 세상, 공한 세상’이라고들 합니다.
도대체 왜 공한 세상이라고 합니까?”
‘‘‘suñño loko, suñño loko’ti, bhante, vuccati.
Kittāvatā nu kho, bhante, suñño lokoti vuccatī’’ti?
4. “아난다여, 자아나 자아에 속하는 것이 공하기 때문에 공한 세상이라 한다.
‘‘Yasmā ca kho, ānanda, suññaṃ attena vā attaniyena vā tasmā suñño lokoti vuccati.
아난다여, 그러면 무엇이 자아나 자아에 속하는 것이 공한 것인가?
Kiñca, ānanda, suññaṃ attena vā attaniyena vā?
아난다여, 눈은 자아나 자아에 속하는 것이 공한 것이다.
형색은 … 눈의 알음알이는 … 눈의 감각접촉은 … 눈의 감각접촉을 조건으로 하여 일어나는
즐겁거나 괴롭거나 괴롭지도 즐겁지도 않은 느낌은 자아나 자아에 속하는 것이 공한 것이다.
Cakkhu kho, ānanda, suññaṃ attena vā attaniyena vā.
Rūpā suññā attena vā attaniyena vā,
cakkhuviññāṇaṃ suññaṃ attena vā attaniyena vā,
cakkhusamphasso suñño attena vā attaniyena vā…pe…
마노의 감각접촉을 조건으로 하여 일어나는
즐겁거나 괴롭거나 괴롭지도 즐겁지도 않은 느낌은 자아나 자아에 속하는 것이 공한 것이다.
yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati
vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi suññaṃ attena vā attaniyena vā.
아난다여, 자아나 자아에 속하는 것이 공하기 때문에 공한 세상이라 한다.”
Yasmā ca kho, ānanda, suññaṃ attena vā attaniyena vā, tasmā suñño lokoti vuccatī’’ti.
Dutiyaṃ.
.
ariyassa vinaye loko
Netti. [pts19]
Kusalo sabbadhammānan ti.
‘일체법에 대해 능숙한 이’라는 [표현이 위의 게송에] 있다.
Loko tividho: kilesaloko, bhavaloko, indriyaloko.
세간은 세 종류다. 즉 오염의 세간, 존재의 세간, 기능의 세간이다.
<* 苦苦 → 生·死(삶: 世-世間) - 壞苦 → 死·生(윤회/變成: 間-世間) - 行苦 → 作用(아라한: 用-世間)
기세간(器世間) - 중생세간(衆生世間) - 지정각세간(智正覺世間)
慾界 세간 -色界 세간 - 無色界 세간>
주>세 가지 세간(loka)이란
감각적 욕망의 활동범위에 있는 중생(kāmā- vacarasatta)의 오염의 세간(kilesaloka),
물질현상의 활동범위에 있는 중생(rūpāvacarasatta)의 존재의 세간(bhavaloka),
물질현상을 지니지 않는 활동범위에 있는 중생(arūpāvacarasatta)의 기능의 세간(indriyaloka)이다.
Tattha kilesalokena bhavloko samudāgacchati.
So indriyāni nibbatteti.
그 중에서 오염의 세간을 통해 존재의 세간이 일어난다.
그것은 ●기능을 발생시킨다.
.
Indriyesu bhāviyamānesu ñeyyassa pariññā bhavati.
●기능에 대한 닦음이 있을 때 알아야 할 것에 대한 두루한 앎(pariññā, 遍智)이 있게 된다.
S35:116
10. 벗들이여, 그것을 통해
세계에 대해 세계를 지각하고 세계를 사유할 때에
그것을 고귀한 님의 정의에 따라 세계라고 부릅니다.
12. "도반들이여, 이 세상에서 세상을 인식하는 자와 세상을 지각하는 자는
그 어떤 것을 통해서 [인식하고 지각]하는데,
그것을 두고 성자의 율에서는 세상이라 말합니다.
Yena kho, āvuso,
lokasmiṃ lokasaññī hoti lokamānī –
ayaṃ vuccati ariyassa vinaye loko.
<*어떤 무엇(안이비설신意)에 의하여, _()_,
세간에 대해서 想한(者의) 세간, 思量한(者의) 세간이 있다.
이러한 것을 성자의 율에서 세간이라고 한다.
cf. S2:26/A4:45,46
"도반이여, 나는 인식과 마음을 더불은 이 한 길 몸뚱이 안에서
세상과 세상의 일어남과 세상의 소멸과 세상의 소멸로 인도하는 도닦음을 천명하노라.
벗이여, 지각하고 사유하는 육척단신의 몸 안에
세계와 세계의 발생과 세계의 소멸과 세계의 소멸로 이끄는 길이 있음을 나는 가르칩니다.
Api ca khvāhaṃ, āvuso, imasmiṃyeva byāmamatte kaḷevare sasaññimhi samanake
lokañca paññapemi lokasamudayañca lokanirodhañca lokanirodhagāminiñca paṭipadanti.
我今但以一尋之身,說於世界、世界集、世界滅、世界滅道跡。赤馬天子!何等為世間?謂五受陰" -赤馬經
[다음카페] Re:로히땃사 경(S2:26/A4:45,46) 赤馬經 https://m.cafe.daum.net/pali-study/9akK/488?svc=cafeapp