8. 1. 12. Vaṅgīsasuttaṃ 220. Ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmā vaṅgīso aciraarahattappatto hoti3 vimuttisukha4 paṭisaṃvedī. Tāyaṃ velāyaṃ imā gāthāyo abhāsi. Kāveyyamattā vicarimha pubbe gāmā gāmaṃ purāpuraṃ, Athaddasāma sambuddhaṃ saddhā no udapajjatha* So me dhammamadesesi khandhāyatanadhātuyo5, Tassāhaṃ dhamamaṃ sutvāna pabbajiṃ anagāriyaṃ. Bahunnaṃ vata atthāya bodhiṃ ajjhagamā muni, Bhikkhūnaṃ bhikkhunīnañca ye niyāmagataddasā. Svāgataṃ vata me āsi mama buddhassa santike, Tisso vijjā anuppattā kataṃ buddhassa sāsanaṃ. Pubbenivāsaṃ jānāmi dibbacakkhuṃ visodhitaṃ Tevijjo iddhippattomhi cetopariyāya kovidoti. Vaṅgīsavaggo paṭhamo. 1. Bhagavato-[pts. 2.] Vigatamalo-machasaṃ. 3. Hutvā-machasaṃ, [pts 4.] Vimuttisukhaṃ - machasaṃ, sīmu. 1, 2 Syā 5. Khandhe āyatanāni dhātuyo ca- [pts,] syā. * Upapajjatha-machasaṃ, syā, sīmu1, 2. [BJT Page 352. [\x 352/] ] Tatruddānaṃ: Nikkhantaṃ arati ceva pesalaṃ atimaññanā, Ānandena subhāsitā sāriputta pavāraṇā, Parosahassaṃ koṇḍañño moggallānena gaggarā vaṅgīsena dvādasāti. Vaṅgīsasaṃyuttaṃ samattaṃ. | 왕기사 경 Vaṅgīsa-sutta (S8:12)
이와 같이 나는 들었다. 한 때에 세존께서는 사왓티의 제타 숲에 있는 아나타삔디까 승원에 머물고 계셨다. 그 무렵 왕기사 존자가 아라한과를 증득한 지 얼마되지 않았을 때 해탈의 즐거움을 누리면서 이 사실에 대해서 이 게송들을 읊었다. “시상(詩想)에 몰두하여 전에 나는 방랑했다. 마을에서 마을로 도시에서 도시로. 그때 나는 완전하게 깨달은 분 뵈었고 그분께 대한 깊은 믿음이 생겼다. 그분은 그런 내게 법을 설하셨다. [5]온과 [12]처와 [18]계에 관한 것이었다. 그분 설한 이러한 법을 듣고 나는 마침내 출가하여 집 없는 자가 되었다. 참으로 많은 사람의 이익을 위하고 정해진 행로를 체득한 비구들과 비구니들을 위하여 그분 성자께선 깨달음을 실현하셨다. 내가 출가하여 세존 곁에 머문 것,그것은 참으로 잘 걸어 온 것이었다. 세 가지 명지[三明]를 나는 증득하였고, 세존의 교법대로 익히고 실천하였다. [나 자신의] 전생의 삶을 알게 되었고 신성한 눈은 청정해졌다. 삼명 얻고 여러 신통 구족한 나는 [남의] 마음 아는 데도 능숙하게 되었다.” 왕기사 장로 상윳따(S8)가 끝났다. |