|
46 : 52(6-2) 이치의 경 [Pariyāyasutta]은 많이 인용하는 경문이지만
그 이해하는 방법은 아주 다양합니다.
본 경문을 기준으로 몇 가지 의견을 드려보겠습니다.
1. 불변사 內外
주석서는 전부는 아니더라도 일부 참고할만한 점이 있습니다.
부분적으로는 조심해서 받아들여야 합니다.
內(ajjhattaṃ) 外(bahiddhā)는 대념처경과 함께 읽어 보시고
각자 그 의미를 숙고해 보시길 권유합니다.
여기서는 공통되는 慾(kāma)에 대해서만 올려 두겠습니다.
본 경문과 대념처경에서 말하는 內外에 대해서 공통점과 차이점을 숙고해 보시길 권합니다.
본 경 yadapi, bhikkhave, ajjhattaṃ kāmacchando tadapi nīvaraṇaṃ, yadapi bahiddhā kāmacchando tadapi nīvaraṇaṃ. 1) 수행승들이여, 내적인 감각적 쾌락에 대한 욕망도 장애이고 외적인 감각적 쾌락에 대한 욕망도 장애이다.
대념처경 santaṃ vā ajjhattaṃ kāmacchandaṃ ‘atthi me ajjhattaṃ kāmacchando’ti pajānāti, ..... ‘‘Iti ajjhattaṃ vā dhammesu dhammānupassī viharati, bahiddhā vā dhammesu dhammānupassī viharati, <* dhammesu = me kāmacchando> ajjhattabahiddhā vā dhammesu dhammānupassī viharati
|
2. 二重(dvaya)이 두 갈래냐 아니면 두 겹이냐?
'겹'이라는 표현이 만약 '겹치다.'라는 의미이라면
예를 들어 <시루떡>에는 콩시루떡도 있고 팥시루떡도 있다고 해봅시다.
이럴 때 <시루떡>을 총괄적으로 말했을 때는 <시루떡> '하나'이지만 이것이 '둘'이 되는 방법은
콩시루떡도 있고 팥시루떡도 있다는 의미입니까?
아니면 위에 콩시루떡이 있고 아래에는 팥시루떡도 있는
이렇게 겹치는 <시루떡>이라는 의미입니까?
본 경문에서 三昧라고 총괄적으로 말했지만 그것은 '두 겹'이다? 아니면 '두 종류'이다?
“yadapi, bhikkhave, savitakko savicāro samādhi tadapi samādhisambojjhaṅgo, yadapi avitakkāvicāro samādhi tadapi samādhisambojjhaṅgo. 6) 수행승들이여, 사유와 숙고가 있는 집중도 집중의 깨달음 고리이고 사유와 숙고가 없는 집중도 집중의 깨달음 고리이다. 집중이라는 깨달음 고리는 이러한 가르침에 의존한다. 그러므로 그러한 이치에 의해서 둘이 된다. ‘samādhisambojjhaṅgo’ti iti hidaṃ uddesaṃ gacchati. tadamināpetaṃ pariyāyena dvayaṃ hoti.
*三昧覺支(samādhisambojjhaṅgo)라고 총칭(uddesa)했지만 세부적으로 표현하면 有尋有伺 三昧(savitakko savicāro samādhi)와 무尋무伺 삼매(avitakkāvicāro samādhi) 두 가지(dvaya)로 나눌 수 있다. 최소한 여기에서의 말씀은 삼매가 '겹친다.'라는 의미는 아닙니다.
|
3. 경계(visaya)에 있지 않다.
본 경문 sampāyissanti, uttariñca vighātaṃ āpajjissanti. Taṃ kissa hetu? 11. 그것은 무슨 까닭인가? yathā taṃ, bhikkhave, avisayasmiṃ. 수행승들이여, 그것은 그들의 경계를 뛰어넘기 때문이다.
“nāhaṃ taṃ, bhikkhave, passāmi sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya, yo imesaṃ pañhānaṃ veyyākaraṇena cittaṃ ārādheyya, aññatra tathāgatena vā tathāgatasāvakena vā ito vā pana sutvā”. 수행승들이여, 나는 신들과 악마들과 하느님들의 세계에서, 성직자들과 수행자들, 그리고 왕들과 백성들과 그 후예들의 세계에서 여래나 여래의 제자나 그것에 대해 배운 자 이외에는4665) 이러한 질문에 대한 대답을 충족시킬 수 있는4666) 자를 보지 못했다.”
S35:23 Cakkhuñceva rūpā ca, sotañca saddā ca, ghānañca gandhā ca, jivhā ca rasā ca, kāyo ca phoṭṭhabbā ca, mano ca dhammā ca – idaṃ vuccati, bhikkhave, sabbaṃ. Yo, bhikkhave, evaṃ vadeyya – ‘ahametaṃ sabbaṃ paccakkhāya aññaṃ sabbaṃ paññāpessāmī’ti, tassa vācāvatthukamevassa puṭṭho ca na sampāyeyya, uttariñca vighātaṃ āpajjeyya. Taṃ kissa hetu? Yathā taṃ, bhikkhave, avisayasmi’’nti.
본 경문에서는 이후의 언급이 없지만 [“nāhaṃ taṃ, bhikkhave, passāmi sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya, yo imesaṃ pañhānaṃ veyyākaraṇena cittaṃ ārādheyya, aññatra tathāgatena vā tathāgatasāvakena vā ito vā pana sutvā”.]이 생략되었다고 봐야하지 싶습니다.
즉 6내입처(12처)가 아닌 다른 일체(aññaṃ sabbaṃ)을 말해보라고 질문 받으면 대답하지 못하는 것은 그들은 여래의 제자에게 배운바가 없어서 그렇다는 의미입니다.
|
Saṃyutta Nikāya, mahāvaggo n, 2. bojjhaṅgasaṃyuttaṃ, 6. sākacchavaggo,
2. pariyāyasuttaṃ n (SN 46.52)
46 : 52(6-2) 이치의 경 [Pariyāyasutta]4661)
4661) SN, V. 108 : 잡아함 27권 2(大正 2. 191a, 잡713) 참조
♦ 233. atha kho sambahulā bhikkhū pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā
pattacīvaramādāya sāvatthiṃ piṇḍāya pavisiṃsu.
1. 한때 많은4662) 수행승들이 아침 일찍 옷을 입고 발우와 가사를 수하고
싸밧티 시로 탁발하러 들어갔다.
4662) sambahulā : Srp. III. 168 안에서 「Vinayapaniyāyena(VinA. II. 1)」에 의하면,
세 명이면 많다고 불렸다.
atha kho tesaṃ bhikkhūnaṃ etadahosi —
“atippago kho tāva sāvatthiyaṃ piṇḍāya carituṃ.
yaṃnūna mayaṃ yena aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ ārāmo tenupasaṅkameyyāmā”ti.
2. 그때 그 수행승들은 이와 같이 생각했다.
[수행승들] '싸밧티 시에서 탁발하기에는 아직 너무 이르다.
우리는 이교도의 승원을 방문해 보면 어떨까?
♦ atha kho te bhikkhū yena aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ ārāmo tenupasaṅkamiṃsu;
upasaṅkamitvā tehi aññatitthiyehi paribbājakehi saddhiṃ sammodiṃsu.
sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdiṃsu.
ekamantaṃ nisinne kho te bhikkhū aññatitthiyā paribbājakā etadavocuṃ —
3. 그래서 그 수행승들은 이교도 유행자들의 승원을 방문했다.
가까이 다가가서 그 이교도 유행자들과 인사를 나누고 안부를 주고받은 뒤 한쪽으로 물러나 앉았다.
한쪽으로 물러나 앉은 그 수행승들에게 이교도 유행자들은 이와 같이 말했다.
♦ “samaṇo, āvuso, gotamo sāvakānaṃ evaṃ dhammaṃ deseti —
‘etha tumhe, bhikkhave, pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe
satta bojjhaṅge yathābhūtaṃ bhāvethā’ti.
mayampi kho, āvuso, sāvakānaṃ evaṃ dhammaṃ desema —
‘etha tumhe, āvuso, pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe
satta bojjhaṅge yathābhūtaṃ bhāvethā’ti.
idha no, āvuso, ko viseso, ko adhippayāso,
kiṃ nānākaraṇaṃ samaṇassa vā gotamassa amhākaṃ vā, yadidaṃ —
dhammadesanāya vā dhammadesanaṃ, anusāsaniyā vā anusāsanin”ti?
4. [유행자들] “벗이여, 수행자 고따마는 제자들에게 이와 같이
수행승들이여, 마음을 오염시키고 지혜를 약화시키는 다섯 가지 장애를 버리고
일곱 가지 깨달음 고리를 여실히 닦아라.'라고 원리를 가르칩니다.
벗이여, 우리도 또한 제자들에게 이와 같이
벗들이여, 마음을 오염시키고 지혜를 약화시키는 다섯 가지 장애를 버리고
일곱 가지 깨달음 고리를 여실히 닦아라.'라고 원리를 가르칩니다. 4663)
4663) mayam pi kho āvuso sāvakānaṁ evaṁ dhammamdesenā :
Srp. III. 168에 따르면, '이교도의 집회에서는 다섯 가지 장애를 버려야 한다든가
일곱 가지 깨달음 고리를 닦아야 한다든가 하는 것이 없다.
그러나 그들은 숲으로 가서 대중의 외곽에 서서 다른 것을 바라보는 것처럼 하고
다른 것에 관심 있는 것처럼 하여 짐짓 세존의 설법을 듣는다.
그리고 사문 고따마가 이것을 버리고 이것을 닦으라고 설하는 것을 보고
자신의 숲으로 가서 숲속에 자리를 마련하고 시자와 봉사자에 둘러 싸여
머리를 들고 몸을 굽혀, 자신에게서 생겨난 앎으로 근거를 꿰뚫어 보여 주는 것처럼,
다섯 가지 장애를 버리고 일곱 가지 깨달음 고리를 닦으라고 이야기한다.‘
여기 수행자 고따마의 설법과 우리의 설법, 고따마의 가르침과 우리의 가르침 사이에
어떠한 차이, 어떠한 차별, 어떠한 다른 점이 있습니까?"
♦ atha kho te bhikkhū tesaṃ aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ
bhāsitaṃ neva abhinandiṃsu nappaṭikkosiṃsu;
anabhinanditvā appaṭikkositvā uṭṭhāyāsanā pakkamiṃsu —
“bhagavato santike etassa bhāsitassa atthaṃ ājānissāmā”ti.
5. 이 때 그 수행승들은 그 이교도 유행자들이 한 말에 기뻐하지도 않고 비난하지도 않았다.
그 수행승들은 기뻐하지도 않고 비난하지도 않고 자리에서 일어나 이와 같이
'세존께 친히 그 말씀하신 것의 의미를 알아보자'라며 그 자리를 떠났다.
atha kho te bhikkhū sāvatthiṃ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkantā
yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu.
ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṃ etadavocuṃ —
6. 그래서 그 수행승들은 싸밧티 시에서 탁발을 하고 식사를 마친 뒤,
탁발에서 돌아와 세존께서 계신 곳으로 찾아왔다.
가까이 다가와서 세존께 인사를 드리고 한쪽으로 물러나 앉았다.
7. 한쪽으로 물러나 앉아서 그 수행승들은 세존께 이와 같이 말씀드렸다.
♦ “idha mayaṃ, bhante, pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā
pattacīvaramādāya sāvatthiṃ piṇḍāya pavisimha.
tesaṃ no, bhante, amhākaṃ etadahosi —
‘atippago kho tāva sāvatthiyaṃ piṇḍāya carituṃ,
yaṃnūna mayaṃ yena aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ ārāmo tenupasaṅkameyyāmā’ti.
atha kho mayaṃ, bhante, yena aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ ārāmo tenupasaṅkamimha;
upasaṅkamitvā tehi aññatitthiyehi paribbājakehi saddhiṃ sammodimha.
sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdimha.
ekamantaṃ nisinne kho amhe, bhante, aññatitthiyā paribbājakā etadavocuṃ —
♦ “samaṇo, āvuso, gotamo sāvakānaṃ evaṃ dhammaṃ deseti
‘etha tumhe, bhikkhave, pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe
satta bojjhaṅge yathābhūtaṃ bhāvethā’ti.
mayampi kho, āvuso, sāvakānaṃ evaṃ dhammaṃ desema —
‘etha tumhe, āvuso, pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe
satta bojjhaṅge yathābhūtaṃ bhāvethā’ti.
idha no, āvuso, ko viseso, ko adhippayāso, kiṃ nānākaraṇaṃ samaṇassa vā gotamassa
amhākaṃ vā, yadidaṃ — dhammadesanāya vā dhammadesanaṃ, anusāsaniyā vā anusāsanin”ti?
♦ “atha kho mayaṃ, bhante, tesaṃ aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ bhāsitaṃ
neva abhinandimha nappaṭikkosimha, anabhinanditvā appaṭikkositvā uṭṭhāyāsanā pakkamimha —
‘bhagavato santike etassa bhāsitassa atthaṃ ājānissāmā’”ti.
[수행승들] “세존이시여, 여기 저희들은 아침 일찍 옷을 입고 발우와 가사를 수하고
싸밧티 시로 탁발하러 들어갔습니다.
이때에 저희들은 이와 같이 ‘싸밧티 시에서 탁발하기에는 아직 너무 이르다.
우리는 이교도의 승원을 방문해 보면 어떨까?'라고 생각했습니다.
그래서 저희들은 이교도 유행자들의 승원을 방문했습니다.
가까이 다가가서 그 이교도 유행자들과 인사를 나누고
안부를 주고받은 뒤 한쪽으로 물러나 앉았습니다.
한쪽으로 물러나 앉은 저희들에게 이교도 유행자는 이와 같이 말했습니다.
8. [유행자들] '벗이여, 수행자 고따마는 제자들에게 이와 같이 수행승들이여,
마음을 오염시키고 지혜를 약화시키는 다섯 가지 장애를 버리고
일곱 가지 깨달음 고리를 여실히 닦아라.'라고 원리를 가르칩니다.
벗이여, 우리도 또한 제자들에게 이와 같이
'벗들이여, 마음을 오염시키고 지혜를 약화시키는 다섯 가지 장애를 버리고
일곱 가지 깨달음 고리를 여실히 닦아라.'라고 원리를 가르칩니다.
여기 수행자 고따마의 설법과 우리의 설법, 고따마의 가르침과 우리의 가르침 사이에
어떠한 차이, 어떠한 차별, 어떠한 다른 점이 있습니까?'
9. 그때 저희들은 그 이교도 유행자들이 한 말에 기뻐하지도 않고 비난하지도 않았습니다.
저희들은 기뻐하지도 않고 비난하지도 않고 자리에서 일어나 이와 같이
'세존께 친히 그 말씀하신 것의 의미를 알아보자'라며 그 자리를 떠났습니다.
♦ “evaṃvādino, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evamassu vacanīyā —
‘atthi panāvuso, pariyāyo, yaṃ pariyāyaṃ āgamma
pañca nīvaraṇā dasa honti, satta bojjhaṅgā catuddasā’ti.
12 [세존] “수행승들이여, 이교도 유행자들이 그처럼 말하면 이와 같이
‘그런데 벗들이여, 그 이치에 의해서 다섯 가지 장애는 열 가지가 되고
일곱 가지 깨달음 고리는 열네 가지가 되는 이치가 있는가?'라고 반문해야 할 것이다.
evaṃ puṭṭhā, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā na ceva sampāyissanti,
uttariñca vighātaṃ āpajjissanti.
수행승들이여, 이와 같이 질문 받으면 이교도 유행자들은 어쩔 줄 몰라 더욱 곤혹해할 것이다. 4664)
4664) uttariñcavighātan : Srp. III, 160에 따르면,
'획득하지 못하고 더욱 고통을 낳는다.(asampāyanato uttariṁ pi dukkhaṁ uppajjanti)'는 뜻이다.
taṃ kissa hetu?
11. 그것은 무슨 까닭인가?
yathā taṃ, bhikkhave, avisayasmiṃ.
수행승들이여, 그것은 그들의 경계를 뛰어넘기 때문이다.
“nāhaṃ taṃ, bhikkhave, passāmi sadevake loke samārake sabrahmake
sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya,
yo imesaṃ pañhānaṃ veyyākaraṇena cittaṃ ārādheyya,
aññatra tathāgatena vā tathāgatasāvakena vā ito vā pana sutvā”.
수행승들이여, 나는 신들과 악마들과 하느님들의 세계에서,
성직자들과 수행자들, 그리고 왕들과 백성들과 그 후예들의 세계에서
여래나 여래의 제자나 그것에 대해 배운 자 이외에는4665)
이러한 질문에 대한 대답을 충족시킬 수 있는4666) 자를 보지 못했다.”
4665) aññatra … ito vā pana stutvā : Srp. III 169에 따르면,
'나의 이 가르침에 대해 배운 자 이외에는(aññatra … ito vā mama sāsanato stutvā)'의 뜻이다.
4666) paritoseyya ; '만족시킬 수 있다.'는 뜻이다.
DN. I. 118 참조 : ‘수기(授記)로 마음을 기쁘게 할 것이다.(veyyākaraṇena cittaṁ ārādheyya)‘
I. 다섯이 열이 됨
♦ “katamo ca, bhikkhave, pariyāyo, yaṃ pariyāyaṃ āgamma pañca nīvaraṇā dasa honti?
12. [세존] “수행승들이여, 어떠한 이치에 의해서
다섯 가지 장애가 열 가지 장애가 되는 이치가 있는가?
yadapi, bhikkhave, ajjhattaṃ kāmacchando tadapi nīvaraṇaṃ,
yadapi bahiddhā kāmacchando tadapi nīvaraṇaṃ.
1) 수행승들이여, 내적인 감각적 쾌락에 대한 욕망도 장애이고
외적인 감각적 쾌락에 대한 욕망도 장애이다. 4667)
4667) yad api bhikkhave ajjhattaṁ kāmacchando tad api nīvaraṇaṁ
yad api bahiddhā kāmacchando tad api nīvaraṇaṁ : Srp. III. 170에 따르면,
내적인 욕망과 욕망과 탐욕은 '자신의 존재의 다발에 대해 생겨난 욕망과 탐욕
(attano pañcakkhandhe ārabbha uppannachandarāgo)‘이고
외적인 욕망과 탐욕은 '남의 존재의 다발에 대해 생겨난 욕망과 탐욕
(paresaṁ pañcakkhandhe ārabbha uppannachandarāgo)‘을 각각 말한다.
이하 이 경전에서의 내적이란 '자신을 향한'이란 뜻이며 외적이란 '타인을 향한‘이라는 뜻이다.
‘kāmacchandanīvaraṇan’ti iti hidaṃ uddesaṃ gacchati.
tadamināpetaṃ pariyāyena dvayaṃ hoti.
감각적 쾌락에 대한 욕망이라는 장애는 이러한 가르침에 의존한다.
그러므로 그러한 이치에 의해서 둘이 된다.
yadapi, bhikkhave, ajjhattaṃ byāpādo tadapi nīvaraṇaṃ,
yadapi bahiddhā byāpādo tadapi nīvaraṇaṃ.
2) 수행승들이여, 내적인 분노도 장애이고 외적인 분노도 장애이다.
‘byāpādanīvaraṇan’ti iti hidaṃ uddesaṃ gacchati.
tadamināpetaṃ pariyāyena dvayaṃ hoti.
분노라는 장애는 이러한 가르침에 의존한다.
그러므로 그러한 이치에 의해서 둘이 된다.
yadapi, bhikkhave, thinaṃ tadapi nīvaraṇaṃ,
yadapi middhaṃ tadapi nīvaraṇaṃ.
3) 수행승들이여, 내적인 해태와 혼침도 장애이고
외적인 해태와 혼침도 장애이다.
‘thinamiddhanīvaraṇan’ti iti hidaṃ uddesaṃ gacchati.
tadamināpetaṃ pariyāyena dvayaṃ hoti.
해태와 혼침이라는 장애는 이러한 가르침에 의존한다.
그러므로 그러한 이치에 의해서 둘이 된다.
yadapi, bhikkhave, uddhaccaṃ tadapi nīvaraṇaṃ,
yadapi kukkuccaṃ tadapi nīvaraṇaṃ.
4) 수행승들이여, 내적인 흥분과 회한도 장애이고
외적인 흥분과 회한도 장애이다.
‘uddhaccakukkuccanīvaraṇan’ti iti hidaṃ uddesaṃ gacchati.
tadamināpetaṃ pariyāyena dvayaṃ hoti.
흥분과 회한이라는 장애는 이러한 가르침에 의존한다.
그러므로 그러한 이치에 의해서 둘이 된다.
yadapi, bhikkhave, ajjhattaṃ dhammesu vicikicchā tadapi nīvaraṇaṃ,
yadapi bahiddhā dhammesu vicikicchā tadapi nīvaraṇaṃ.
5) 수행승들이여, 내적인 회의적 의심도4668) 장애이고
외적인 회의적 의심도4669) 장애이다.
‘vicikicchānīvaraṇan’ti iti hidaṃ uddesaṃ gacchati.
tadamināpetaṃ pariyāyena dvayaṃ hoti.
회의적 의심이라는 장애는 이러한 가르침에 의존한다.
그러므로 그러한 이치에 의해서 둘이 된다.
4668) ajjhattadhammesu vicikicchā : Srp. III. 170에
'자신의 존재의 다발에 대한 의심(attano khandhesu vimati)'이다.
4669) bahiddhā dhammesu vicikicchā : Srp. III. 170에
외부의 여덟 가지 경우[부처님, 가르침, 참모임, 배움, 과거, 현재, 미래, 연기법]에 대한
커다란 의심(bahiddhā aṭṭhaasu ṭhanesu mahāvicikicchā)'을 말한다.
ayaṃ kho, bhikkhave, pariyāyo, yaṃ pariyāyaṃ āgamma pañca nīvaraṇā dasa honti.
13. 수행승들이여, 이러한 이치에 의해서 다섯 가지 장애는 열 가지 장애가 되는 이치가 있다."
II. 일곱 가지가 열네 가지로 됨.
♦ “katamo ca, bhikkhave, pariyāyo, yaṃ pariyāyaṃ āgamma satta bojjhaṅgā catuddasa honti?
14. [세존] “수행승들이여, 어떠한 이치에 의해서
일곱 가지 깨달음 고리가 열네 가지 깨달음 고리가 되는 이치가 있는가?4670)
4670) Vibh, 228에도 이 경을 근거로 설명이 인용되고 있다.
yadapi, bhikkhave, ajjhattaṃ dhammesu sati tadapi satisambojjhaṅgo,
yadapi bahiddhā dhammesu sati tadapi satisambojjhaṅgo.
1) 수행승들이여, 내적인 현상에 대한 새김도 새김의 깨달음 고리이고
외적인 현상에 대한 새김도 새김의 깨달음 고리이다.
‘satisambojjhaṅgo’ti iti hidaṃ uddesaṃ gacchati.
tadamināpetaṃ pariyāyena dvayaṃ hoti.
새김이라는 깨달음 고리는 이러한 가르침에 의존한다.
그러므로 그러한 이치에 의해서 둘이 된다.
♦ “yadapi, bhikkhave, ajjhattaṃ dhammesu paññāya pavicinati pavicarati parivīmaṃsamāpajjati
tadapi dhammavicayasambojjhaṅgo,
yadapi bahiddhā dhammesu paññāya pavicinati pavicarati parivīmaṃsamāpajjati
tadapi dhammavicayasambojjhaṅgo.
2) 수행승들이여, 내적인 현상에 대해서도
지혜롭게 조사하고 탐구하고 사유하는 것이 탐구의 깨달음 고리이고
외적인 현상에 대해서도 지혜롭게 조사하고 탐구하고 사유하는 것이 탐구의 깨달음 고리이다.
‘dhammavicayasambojjhaṅgo’ti iti hidaṃ uddesaṃ gacchati.
tadamināpetaṃ pariyāyena dvayaṃ hoti.
탐구라는 깨달음 고리는 이러한 가르침에 의존한다.
그러므로 그러한 이치에 의해서 둘이 된다.
♦ “yadapi, bhikkhave, kāyikaṃ vīriyaṃ tadapi vīriyasambojjhaṅgo,
yadapi cetasikaṃ vīriyaṃ tadapi vīriyasambojjhaṅgo.
3) 수행승들이여, 육체적인4671) 정진도 정진의 깨달음 고리이고
정신적인4672) 정진도 정진의 깨달음 고리이다.
‘vīriyasambojjhaṅgo’ti iti hidaṃ uddesaṃ gacchati.
tadamināpetaṃ pariyāyena dvayaṃ hoti.
정진이라는 깨달음 고리는 이러한 가르침에 의존한다.
그러므로 그러한 이치에 의해서 둘이 된다.
4671) kāyikan : Srp. III. 170에 따르면,
'경행을 실천하는 자에게 생겨나는 힘(caṅkamaṁ adhiṭṭhahantassa uppanna-viriyaṁ)'이다,
몸을 고요히 하는 것은 세 가지 정신적 요소(느낌, 지각, 형성)를 고요히 하는 것이다.
4672) cetasikan : Srp. III. 170에 따르면,
‘내가 이 가부좌(跏趺坐)를 포기하지 않는 한 집착 없이 번뇌에서 마음을 해탈할 것이다.
(na tāv'āhaṁ imaṁ pallaṅkaṁ bhindissāmi yāva me na arupādāya āsavehi cittaṁ vimuccissati.)'
라는 뜻이다. 마음을 고요히 하는 것은 의식을 고요히 하는 것이다.
♦ “yadapi, bhikkhave, savitakkasavicārā pīti tadapi pītisambojjhaṅgo,
yadapi avitakkāvicārā pīti tadapi pītisambojjhaṅgo.
4) 수행승들이여, 사유와 숙고가 있는 희열도 희열의 깨달음 고리이고
사유와 숙고가 없는 희열도 희열의 깨달음 고리이다. 4673)
‘pītisambojjhaṅgo’ti iti hidaṃ uddesaṃ gacchati.
tadamināpetaṃ pariyāyena dvayaṃ hoti.
희열이라는 깨달음 고리는 이러한 가르침에 의존한다.
그러므로 그러한 이치에 의해서 둘이 된다.
4673) savitakkasavicārā pīti … avitakkaavicārā pīti :
전자는 첫 번째 선정(初禪의 경지를 말하고 후자는 두 번째 선정(禪)의 경지를 말한다.
♦ “yadapi, bhikkhave, kāyappassaddhi tadapi passaddhisambojjhaṅgo,
yadapi cittappassaddhi tadapi passaddhisambojjhaṅgo.
5) 수행승들이여, 신체적 안온도 안온의 깨달음 고리이고
정신적 안온도 안온의 깨달음 고리이다. 4674)
‘passaddhisambojjhaṅgo’ti iti hidaṃ uddesaṃ gacchati.
tadamināpetaṃ pariyāyena dvayaṃ hoti.
안온이라는 깨달음 고리는 이러한 가르침에 의존한다.
그러므로 그러한 이치에 의해서 둘이 된다.
4674) kāyapassaddhi … cittapasaddhi : Srp. III. 170에 따르면,
'몸의 안온'은 '세 가지의 정신적 다발(느낌, 지각, 형성)의 고뇌를 고요히 하는 것
(tiṇṇaṁ khandhassa darathanassaddhi)'이고,
'마음의 안온'은 '의식의 다발의 고뇌를 고요히 하는 것'
(viññāṇakkhandhassa darathappassadhi)이다.
♦ “yadapi, bhikkhave, savitakko savicāro samādhi tadapi samādhisambojjhaṅgo,
yadapi avitakkāvicāro samādhi tadapi samādhisambojjhaṅgo.
6) 수행승들이여, 사유와 숙고가 있는 집중도 집중의 깨달음 고리이고
사유와 숙고가 없는 집중도 집중의 깨달음 고리이다.
‘samādhisambojjhaṅgo’ti iti hidaṃ uddesaṃ gacchati.
tadamināpetaṃ pariyāyena dvayaṃ hoti.
집중이라는 깨달음 고리는 이러한 가르침에 의존한다.
그러므로 그러한 이치에 의해서 둘이 된다.
♦ “yadapi, bhikkhave, ajjhattaṃ dhammesu upekkhā tadapi upekkhāsambojjhaṅgo,
yadapi bahiddhā dhammesu upekkhā tadapi upekkhāsambojjhaṅgo.
7) 수행승들이여, 내적인 현상에 대한 평정도 평정의 깨달음 고리이고
외적인 현상에 대한 평정도 평정의 깨달음 고리이다.
‘upekkhāsambojjhaṅgo’ti iti hidaṃ uddesaṃ gacchati.
tadamināpetaṃ pariyāyena dvayaṃ hoti.
평정이라는 깨달음 고리는 이러한 가르침에 의존한다.
그러므로 그러한 이치에 의해서 둘이 된다.
ayaṃ kho, bhikkhave, pariyāyo, yaṃ pariyāyaṃ āgamma satta bojjhaṅgā catuddasā”ti.
15. 수행승들이여, 이러한 이치에 의해서
일곱 가지 깨달음 고리가 열네 가지 깨달음 고리로 되는 이치가 있다.”
dutiyaṃ. ∴
첫댓글 사두사두사두