Anusāsanavidhādesanā
교계법에 대한 교시
가르침의 분류에 대한 법문
154. ‘‘Aparaṃ pana, bhante, etadānuttariyaṃ, yathā bhagavā dhammaṃ deseti anusāsanavidhāsu. Catasso imā bhante anusāsanavidhā – jānāti, bhante, bhagavā aparaṃ puggalaṃ paccattaṃ yonisomanasikārā ‘ayaṃ puggalo yathānusiṭṭhaṃ tathā paṭipajjamāno tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā sotāpanno bhavissati avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo’ti. Jānāti, bhante, bhagavā paraṃ puggalaṃ paccattaṃ yonisomanasikārā – ‘ayaṃ puggalo yathānusiṭṭhaṃ tathā paṭipajjamāno tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā rāgadosamohānaṃ tanuttā sakadāgāmī bhavissati, sakideva imaṃ lokaṃ āgantvā dukkhassantaṃ karissatī’ti. Jānāti, bhante, bhagavā paraṃ puggalaṃ paccattaṃ yonisomanasikārā – ‘ayaṃ puggalo yathānusiṭṭhaṃ tathā paṭipajjamāno pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā opapātiko bhavissati tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā’ti. Jānāti, bhante, bhagavā paraṃ puggalaṃ paccattaṃ yonisomanasikārā – ‘ayaṃ puggalo yathānusiṭṭhaṃ tathā paṭipajjamāno āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissatī’ti. Etadānuttariyaṃ, bhante, anusāsanavidhāsu.
154. ‘‘Aparaṃ pana, bhante, etadānuttariyaṃ, yathā bhagavā dhammaṃ deseti anusāsanavidhāsu.
15.[싸리뿟따]“세존이시여, 더욱이 세존께서 교계법에 대하여 가르치셨는데, 그것 또한 최상의 것이었습니다.
13.“세존이시여, 나아가서 세존께서 해 주신 가르침의 분류에 대한 법문도 위없는 것입니다.
Catasso imā bhante anusāsanavidhā –
세존이시여, 이러한 네 가지 교계법이 있습니다. –
세존이시여, 네 가지 가르침의 분류가 있습니다. –
jānāti, bhante, bhagavā aparaṃ puggalaṃ paccattaṃ yonisomanasikārā
1)세존이시여, 세존께서는 타인에 대해 각자에 대하여 이치에 맞는 정신활동을 통해 아십니다. –
세존이시여, 세존께서는 자신의 지혜로운 주의[여의작의如意作意, 근원적으로 마음에 잡도리함]를 통해서, 다른 사람에 대해 아십니다. –
‘ayaṃ puggalo yathānusiṭṭhaṃ tathā paṭipajjamāno tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā sotāpanno bhavissati avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo’ti.
‘이 사람은 가르침을 따라 그대로 실천하여, 세 가지 결박을 부수고 더 이상 타락하지 않고 삶이 정초되어 올바른 깨달음을 궁극으로 하는 흐름에 든 님이 될 것이다.’라고.
‘이 사람은 설한 대로 도를 닦아, 세 가지 족쇄를 완전히 없애고 흐름에 든 자 예류자預流者가 되어, [악취에] 떨어지지 않는 법을 가지고 [해탈이] 확실하며 바른 깨달음으로 나아가는 자가 될 것이다.’라고.
Jānāti, bhante, bhagavā paraṃ puggalaṃ paccattaṃ yonisomanasikārā –
2)세존이시여, 세존께서는 타인에 대해 각자에 대하여 이치에 맞는 정신활동을 통해 아십니다. –
세존이시여, 세존께서는 자신의 지혜로운 주의[여의작의如意作意, 근원적으로 마음에 잡도리함]를 통해서, 다른 사람에 대해 아십니다. –
‘ayaṃ puggalo yathānusiṭṭhaṃ tathā paṭipajjamāno tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā rāgadosamohānaṃ tanuttā sakadāgāmī bhavissati, sakideva imaṃ lokaṃ āgantvā dukkhassantaṃ karissatī’ti.
‘이 사람은 가르침을 따라 그대로 실천하여, 세 가지 결박을 끊고 탐욕과 성냄과 어리석음을 감소시켜, 한 번 돌아오는 님이 되어 한 번 더 세상에 태어나 괴로움의 종식을 이룰 것이다.’라고.
‘이 사람은 설한 대로 도를 닦아, 세 가지 족쇄를 완전히 없애고 탐욕과 성냄과 어리석음이 엷어져서 한 번만 돌아올 자 일래자一來者가 되어, 한 번만 더 이 세상에 와서 괴로움의 끝을 만들기를.’이라고 한다면 계를 완전하게 갖춘 자가 될 것이다.’라고.
Jānāti, bhante, bhagavā paraṃ puggalaṃ paccattaṃ yonisomanasikārā –
3)세존이시여, 세존께서는 타인에 대해 각자에 대하여 이치에 맞는 정신활동을 통해 아십니다. –
세존이시여, 세존께서는 자신의 지혜로운 주의[여의작의如意作意, 근원적으로 마음에 잡도리함]를 통해서, 다른 사람에 대해 아십니다. –
‘ayaṃ puggalo yathānusiṭṭhaṃ tathā paṭipajjamāno pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā opapātiko bhavissati tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā’ti.
‘이 사람은 가르침을 따라 그대로 실천하여, 다섯 가지 낮은 경지의 결박을 끊고 홀연히 태어나 그 곳에서 완전한 열반에 들어 다시는 이 세상에 태어나지 않고 저 세상에서 돌아오지 않는 님이 되기를 바란다.’라고.
‘이 사람은 설한 대로 도를 닦아, 다섯 가지 족쇄를 완전히 없애고 화생하여 그곳에서 완전히 열반에 들어 그 세계로부터 다시 돌아오지 않는 법을 얻을 것이다. 불환자不還者’라고.
Jānāti, bhante, bhagavā paraṃ puggalaṃ paccattaṃ yonisomanasikārā –
4)세존이시여, 세존께서는 타인에 대해 각자에 대하여 이치에 맞는 정신활동을 통해 아십니다. –
세존이시여, 세존께서는 자신의 지혜로운 주의[여의작의如意作意, 근원적으로 마음에 잡도리함]를 통해서, 다른 사람에 대해 아십니다. –
‘ayaṃ puggalo yathānusiṭṭhaṃ tathā paṭipajjamāno āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissatī’ti.
‘이 사람은 가르침을 따라 그대로 실천하여, 번뇌를 부수어 번뇌 없이 마음에 의한 해탈과 지혜에 의한 해탈을 지금 여기에서 스스로 증득하고 깨달아 성취할 것이다.’라고.
‘이 사람은 설한 대로 도를 닦아, 모든 번뇌가 다하여 아무 번뇌가 없는 마음의 해탈 심해탈心解脫과 통찰지의 해탈 혜해탈慧解脫을 바로 지금여기에서 스스로 최상의 지혜로 실현하고 구족하여 머물 것이다. 아라한阿羅漢’라고.
Etadānuttariyaṃ, bhante, anusāsanavidhāsu.
세존이시여, 이것이 교계법에 관한 한, 최상의 것이입니다.”
세존이시여, 이것이 가르침의 분류에 대한 이 [법문]도 위없는 것입니다.”