Cutūpapātañāṇadesanā
생사에 대한 앎의 교시
죽음과 다시 태어남을 아는 지혜천안통天眼通에 대한 법문
158. ‘‘Aparaṃ pana, bhante, etadānuttariyaṃ, yathā bhagavā dhammaṃ deseti sattānaṃ cutūpapātañāṇe. Idha, bhante, ekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā ātappamanvāya…pe… tathārūpaṃ cetosamādhiṃ phusati, yathāsamāhite citte dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti – ‘ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṃ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā. Te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā. Ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṃ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā. Te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannā’ti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti. Etadānuttariyaṃ, bhante, sattānaṃ cutūpapātañāṇe.
158. ‘‘Aparaṃ pana, bhante, etadānuttariyaṃ, yathā bhagavā dhammaṃ deseti sattānaṃ cutūpapātañāṇe.
19.[싸리뿟따]“세존이시여, 더욱이 세존께서 생사에 대한 앎에 대하여 가르치셨는데, 그것 또한 최상의 것이었습니다.
17.“세존이시여, 나아가서 세존께서 해 주신 죽음과 다시 태어남을 [아는] 지혜천안통天眼通에 대한 법문도 위없는 것입니다.
Idha, bhante, ekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā ātappamanvāya…pe… tathārūpaṃ cetosamādhiṃ phusati,
세존이시여, 세상에 어떤 수행자나 성직자는 열중을 수단으로 정근을 수단으로 수행을 수단으로 불방일을 수단으로 올바른 정신활동을 수단으로 마음의 삼매에 접촉합니다.
세존이시여, 여기 어떤 사문이나 바라문들은 애를 쓰고 노력하고 몰두하고 방일하지 않고 바르게 마음에 잡도리함을 닦아서 거기에 걸맞는 마음의 삼매를 얻습니다.
yathāsamāhite citte dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati
마음의 삼매에 들었을 때에 인간을 뛰어넘는 청정한 하늘눈으로 뭇삶들을 관찰하여,
그는 마음이 삼매에 들어 청정하고 인간을 넘어선 신성한 눈천안天眼으로 중생들을 보고
cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate
죽거나 다시 태어나거나 천하거나 귀하거나 아름답거나 추하거나 행복한곳에 가거나 불행한곳에 가거나,
죽고 태어나고, 천박하고 고상하고, 잘생기고 못생기고, 좋은 곳선처善處에 가고 나쁜 곳악처惡處에 가는 것,
yathākammūpage satte pajānāti –
업보에 따라서 등장하는 뭇삶들에 관하여 분명히 압니다. –
중생들이 지은 바 그 업에 따라가는 것을 꿰뚫어 압니다. –
‘ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā
‘어떤 뭇삶들은 신체적으로 악행을 저지르고 언어적으로 악행을 저지르고 정신적으로 악행을 저지르고
‘이분들은 몸으로 못된 짓을 골고루 하고 입으로 못된 짓을 골고루 하고 또 마음으로 못된 짓을 골고루 하고,
ariyānaṃ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā.
고귀한 님들을 비난하고 잘못된 견해를 지니고 잘못된 견해에 따라 행동했습니다.
성자들을 비방하고, 삿된 견해를 지니어 사견업邪見業을 지었다.
Te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā.
그래서 그들은 몸이 파괴되고 죽은 뒤에 괴로운 곳, 나쁜 곳, 비참한 곳, 지옥에 태어난 것이다.
이분들은 죽어서 몸이 무너진 다음에는 비참한 곳, 나쁜 곳악처惡處, 파멸처, 지옥에 태어났다.
Ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā
그러나 다른 뭇삶들은 신체적으로 선행을 하고 언어적으로 선행을 하고 정신적으로 선행을 하고
그러나 이분들은 몸으로 좋은 일을 골고루 하고 입으로 좋은 일을 골고루 하고 마음으로 좋은 일을 골고루 하고
ariyānaṃ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā.
고귀한 님들을 비난하지 않고 올바른 견해를 지니고 올바른 견해에 따라 행동했습니다.
성자들을 비방하지 않고 바른 견해를 지니고 정견업正見業을 지었다.
Te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannā’ti.
그래서 그들은 몸이 파괴되고 죽은 뒤에 좋은 곳, 하늘나라에 태어난 것이다.’라고.
이분들은 죽어서 몸이 무너진 다음에는 좋은 곳선처善處, 천상세계에 태어났다.’라고.
Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati
이와 같이 인간을 뛰어넘는 청정한 하늘눈으로 뭇삶들을 관찰하여,
이와 같이 그는 청정하고 인간을 넘어선 신성한 눈으로 중생들을 보고
cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate
죽거나 다시 태어나거나 천하거나 귀하거나 아름답거나 추하거나 행복한 곳에 가거나 불행한 곳에 가거나,
죽고 태어나고, 천박하고 고상하고, 잘생기고 못생기고, 좋은 곳선처善處에 가고 나쁜 곳악처惡處에 가는 것,
yathākammūpage satte pajānāti.
업보에 따라서 등장하는 뭇삶들에 관하여 분명히 압니다.
중생들이 지은 바 그 업에 따라서 가는 것을 꿰뚫어 압니다.
Etadānuttariyaṃ, bhante, sattānaṃ cutūpapātañāṇe.
세존이시여, 이것이 생사에 대한 앎에 관한 한, 최상의 것이입니다.”
세존이시여, 이것이 죽음과 다시 태어남을 [아는] 지혜천안통天眼通에 대한 이 [법문]도 위없는 것입니다.”