1. 2. 5. Kaccānagottasuttaṃ
15. Sāvatthiyaṃ-
[PTS Page 017] [\q 17/] atha kho āyasmā kaccānagotto yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā kaccānagotto bhagavantaṃ etadavoca: ''sammādiṭṭhi sammādiṭṭhī''ti bhante vuccati, kittāvatā nu kho bhante sammādiṭṭhi hotīti?
2Dvayaṃnissito kho'yaṃ kaccāna loko yebhuyyena atthitañceva natthitañca. Lokasamudayañca kho kaccāna yathābhūtaṃ sammappaññāya passato yā loke natthitā, sā na hoti. Lokanirodhaṃ kho kaccāna yathābhūtaṃ sammappaññāya passato yā loke natthitā, sā na hoti. Lokanirodhaṃ kho kaccāna yathābhūtaṃ sammappaññāya passato yā loke atthitā, sā na hoti. Upāyupādānābhinivesavinibaddho3 khvāyaṃ kaccāna loko yebhuyyena tañca upāyupādānaṃ cetaso adhiṭṭhānaṃ abhinivesānusayaṃ na upeti, na upādiyati, nādhiṭṭhāti 'attā me'ti. Dukkhameva uppajjamānaṃ uppajjati, dukkhaṃ nirujjhamānaṃ nirujjhatī'ti na kaṅkhati. Na vicikicchati. Aparappaccayā ñāṇamevassa ettha hoti. Ettāvatā4 kho kaccāna, sammādiṭṭhi hoti.
Sabbamatthī'ti kho kaccāna, ayameko anto. Sabbaṃ natthī'ti ayaṃ dutiyo anto. Ete te kaccāna ubho ante anupagamma majjhena tathāgato dhammaṃ deseti. Avijjāpaccayā saṅkhārā. Saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ. Viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ. Nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṃ saḷāyatanapaccayā phasso. Phassapaccayā vedanā. Vedanāpaccayā taṇhā. Taṇhāpaccayā upādānaṃ. Upādānapaccayā bhavo. Bhavapaccayā jāti. Jātipaccayā jarāmaraṇaṃ, sokaparidevadukkhadomanassūpāyāsā sambhavanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. Avijjāyatveva asesavirāganirodhā saṅkhāranirodho. Saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho. Viññāṇanirodhā nāmarūpanirodho. Nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodho. Saḷāyatananirodhā phassanirodho. Phassanirodhā vedanānirodho. Vedanānirodhā taṇhānirodho. Taṇhānirodhā upādānanirodho. Upādānanirodhā bhavanirodho. Bhavanirodhā jātinirodho. Jātinirodhā jarāmaraṇaṃ, sokaparidevadukkhadomanassūpāyāsā nirujjhanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotī'ti.
| 깟짜나곳따 경(S12:15) Kaccānagotta-sutta 1. 이와 같이 나는 들었다. 한 때에 세존께서는 사왓티의 제따 숲에 있는 아나타삔디까 승원(급고독원)에 머물고 계셨다. 2. 그 무렵 깟짜나곳따 존자가 세존께 찾아갔다. 가서는 세존께 절을 올린 뒤 한 곁에 앉았다. 한 곁에 앉은 깟짜나곳따 존자는 세존께 이렇게 여쭈었다. 3. “세존이시여, ‘올바른 견해[正見.sammaditthi], 바른 견해’라고들 합니다. 세존이시여, 올바른 견해는 어떻게 해서 있게 됩니까?” 4.“깟짜나여, 이 세상은 대부분 두 가지를 의지하고 있나니 그것은 '있다(atthi)'거나 '없다(natthi)'는 것이다(관념이다). 깟짜나여, 세상의 일어남을 있는 그대로 바른 통찰지로 보는 사람에게는 세상에 대해(세상들이) 없다는 그런 견해가 없다. 깟짜나여, 세상의 소멸을 있는 그대로 바른 통찰지로 보는 사람에게는 세상에 대해(세상들이) 있다는 그런 견해가 없다.” 5. “깟짜나여, 세상은 대부분 갈애와 사견으로 인해 집착과 취착에 묶여 있다. 그러나 바른 견해를 가진 성스러운 제자는, 마음이 머무는 곳이요 취착하는 곳이요 잠재하는 곳인 그러한 집착과 취착을 ‘나의 자아’라고 가까이하지 않고 집착하지 않고 고집하지 않는다. 그는 ‘단지 괴로움이 일어날 뿐이고, 단지 괴로움이 소멸할 뿐이다.’라는 데 대해서 의문을 가지지 않고 의심하지 않는다. 여기에 대한 그의 지혜는 다른 사람을 의지하지 않는다. 깟짜나여, 이렇게 해서 올바른 견해가 있게 된다.” 6. “깟짜나여, ‘모든 것은 있다.’는 이것이 하나의 극단이고 ‘모든 것은 없다.’는 이것이 두 번째 극단이다. 깟짜나여, 이러한 양극단을 의지하지 않고 중도[中.majjhena]에 의해서 여래는 법을 설한다. 무명을 조건으로 형성이, 형성을 조건으로 의식이, 의식을 조건으로 정신∙물질이, 정신∙물질을 조건으로 여섯 감각장소가, 여섯 감각장소를 조건으로 감각접촉이, 감각접촉을 조건으로 느낌이, 느낌을 조건으로 갈애가, 갈애를 조건으로 취착이, 취착을 조건으로 존재가, 존재를 조건으로 태어남이, 태어남을 조건으로 늙음∙죽음과 근심∙탄식∙육체적 고통∙정신적 고통∙절망이 발생한다. 이와 같이 전체 괴로움의 무더기[苦蘊]가 발생한다. 그러나 무명이 남김없이 사라지고 소멸하기 때문에 형성이 소멸하고, 형성이 소멸하기 때문에 의식이 소멸하고, 의식이 소멸하기 때문에 정신∙물질이 소멸하고, 정신∙물질이 소멸하기 때문에 여섯 감각장소가 소멸하고, 여섯 감각장소가 소멸하기 때문에 감각접촉이 소멸하고, 감각접촉이 소멸하기 때문에 느낌이 소멸하고, 느낌이 소멸하기 때문에 갈애가 소멸하고, 갈애가 소멸하기 때문에 취착이 소멸하고, 취착이 소멸하기 때문에 존재가 소멸하고, 존재가 소멸하기 때문에 태어남이 소멸하고, 태어남이 소멸하기 때문에 늙음∙죽음과 근심∙탄식∙육체적 고통∙정신적 고통∙절망이 소멸한다. 이와 같이 전체 괴로움의 무더기[苦蘊]가 소멸한다.”
주) 한역 아함경은 잡아함301 가전연 경(迦전延經)이다. |
1. 2. 6 Dhammakathikasuttaṃ
16. [PTS Page 018] [\q 18/] sāvatthiyaṃ-
Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca: 'dhammakathiko dhammakathiko'ti bhante vuccati, kittāvatā nu kho bhante, dhammakathiko hotī'ti?
--------------------- 1. Kaccāyana - sī 1.2. 2. Dvaya - machasaṃ, syā, 3. Vinibandho - machasaṃ, syā, sīmu. 4. Ettāvatā nu kho - sī, 1, 2.
[BJT Page 030] [\x 30/]
Jarāmaraṇassa ce bhikkhu nibbidāya virāgāya nirodhāya dhammaṃ deseti, dhammakathiko bhikkhū'ti alaṃ vacanāya.
Jarāmaraṇassa ce bhikkhu nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti, dhammānudhammapaṭipanno bhikkhū'ti alaṃ vacanāya.
Jarāmaraṇassa ce bhikkhu nibbidā virāgā nirodhā anupādā vimutto hoti, diṭṭhadhammanibbāṇappatto bhikkhū'ti alaṃ vacanāya.
Jātiyā ce bhikkhu nibbidāya virāgāya nirodhāya dhammaṃ deseti, dhammakathiko bhikkhū'ti alaṃ vacanāya. Bhavassa ce bhikkhu nibbidāya virāgāya nirodhāya dhammaṃ deseti, dhammakathiko bhikkhūti alaṃ vacanāya. Upādānassa ce bhikkhu nibbidāya virāgāya nirodhāya dhammaṃ deseti, dhammakathiko bhikkhūti alaṃ vacanāya. Taṇhāya ce bhikkhu nibbidāya virāgāya nirodhāya dhammaṃ deseti, dhammakathiko bhikkhūti alaṃ vacanāya. Vedanāya ce bhikkhu nibbidāya virāgāya nirodhāya dhammaṃ deseti, dhammakathiko bhikkhūti alaṃ vacanāya. Phassassa ce bhikkhu nibbidāya virāgāya nirodhāya dhammaṃ deseti, dhammakathiko bhikkhūti alaṃ vacanāya. Saḷāyatanassa ce bhikkhu nibbidāya virāgāya nirodhāya dhammaṃ deseti, dhammakathiko bhikkhūti alaṃ vacakāya. Nāmarūpassa ce bhikkhu nibbidāya virāgāya nirodhāya dhammaṃ deseti, dhammakathiko bhikkhūti alaṃ vacanāya. Viññāṇassa ce bhikkhu Nibbidāya virāgāya nirodhāya dhammaṃ deseti, dhammakathiko bhikkhūti alaṃ vacanāya. Saṅkhārānaṃ ce bhikkhu nibbidāya virāgāya nirodhāya dhammaṃ deseti, dhammakathiko bhikkhūti alaṃ vacanāya. Avijjāya ce bhikkhu nibbidāya virāgāya nirodhāya dhammaṃ deseti, dhammakathiko bhikkhūti alaṃ vacanāya.
Jātiyā ce bhikkhu nibbidāya virāgāya nirodhāya paḍipanno hoti. Dhammānudhammapaṭipanno bhikkhūti alaṃ vacanāya. Bhavassa ce bhikkhu nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti, dhammānudhammapaṭipanno bhikkhūti alaṃ vacanāya. Upādānassa ce bhikkhu nibbidāya virāgāya nirodāya paṭipanno hoti, dhammānudhammapaṭipanno bhikkhūti alaṃ vacanāya. Taṇhāya ce bhikkhu nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti, dhammānudhammapaṭipanno bhikkhūti alaṃ vacanāya. Vedanāya ce bhikkhu nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti, dhammānudhammapaṭipanno bhikkhūti alaṃ vacanāya. Phassassa ce bhikkhu nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti, dhammānudhammapaṭipanno bhikkhūti alaṃ vacanāya. Saḷāyatanassa ce bhikkhu nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti, dhammānudhammapaṭipanno bhikkhūti alaṃ vacanāya. Nāmarūpassa ce bhikkhu nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti, dhammānudhammapaṭipanno bhikkhūti alaṃ vacanāya. Viññāṇassa ce bhikkhu nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti, dhammānudhammapaṭipanno bhikkhūti alaṃ vacanāya. Saṅkhārānaṃ ce bhikkhu nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti, dhammānudhammapaṭipanno bhikkhūti alaṃ vacanāya. Avijjāya ce bhikkhu nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti, dhammānudhammapaṭipanno bhikkhūti alaṃ vacanāya.
Jātiyā ce bhikkhu nibbidā virāgā nirodhā anupādā vimutto hoti, diṭṭhadhammanibbāṇappatto bhikkhūti alaṃ vacanāya. Bhavassa ce bhikkhu nibbidā virāgā nirodhā anupādā vimutto hoti, diṭṭhadhammanibbāṇappatto bhikkhūti alaṃ vacanāya. Upādānassa ce bhikkhu nibbidā virāgā nirodhā anupādā vimutto hoti, diṭṭhadhammanibbāṇappatto bhikkhūti alaṃ vacanāya. Taṇhāya ce bhikkhu nibbidā virāgā nirodhā anupādā vimutto hoti, diṭṭhadhammanibbāṇappatto bhikkhūti alaṃ vacanāya. Vedanāya ce bhikkhu nibbidā virāgā nirodhā anupādā vimutto hoti, diṭṭhadhammanibbāṇappatto bhikkhūti alaṃ vacanāya. Phassassa ce bhikkhu nibbidā virāgā nirodhā anupādā vimutto hoti, diṭṭhadhammanibbāṇappatto bhikkhūti alaṃ vacanāya. Saḷāyatanassa ce bhikkhu nibbidā virāgā nirodhā anupādā vimutto hoti, diṭṭhadhammanibbāṇappatto bhikkhūti alaṃ vacanāya. Nāmarūpassa ce bhikkhu nibbidā virāgā nirodhā anupādā vimutto hoti, diṭṭhadhammanibbāṇappatto bhikkhūti alaṃ vacanāya. Viññāṇassa ce bhikkhu nibbidā virāgā nirodhā anupādā vimutto hoti, daṭiṭhadhammanibbāṇappatto bhikkhūti alaṃ vacanāya. Saṅkhārānaṃ ce bhikkhu nibbidā virāgā nirodhā anupādā vimutto hoti, diṭṭhadhammanibbāṇappatto bhikkhūti alaṃ vacanāya. Avijjāya ce bhikkhu nibbidā virāgā nirodhā anupādā vimutto hoti, Diṭṭhadhammanibbāṇappatto bhikkhūti alaṃ vacanāyāti. | 설법자[法師] 경(S12:16) Dhammakathika-sutta 1. 이와 같이 나는 들었다. 한 때에 세존께서는 사왓티의 제따 숲에 있는 아나타삔디까 승원(급고독원)에 머물고 계셨다. 그 무렵 어떤 비구가 세존께 찾아갔다. 가서는 세존께 절을 올린 뒤 한 곁에 앉았다. 한 곁에 앉은 그 비구는 세존께 이렇게 여쭈었다. “세존이시여, ‘법을 설하는 비구(설법사), 법을 설하는 비구’라고들 합니다. 세존이시여, 어떻게 해서 법을 설하는 비구가 됩니까?” “비구여, 만일 늙음∙죽음을 싫어하여 떠나고 사라지게 하고 소멸하게 하기 위해서 법을 설하면 그를 ‘법을 설하는 비구’라 부르기에 적당하다.” “비구여, 만일 늙음∙죽음을 싫어하여 떠나고 사라지게 하고 소멸하기 하기 위해서 가르침을 실천하면 그를 '법에 따라 가르침을 실천하는 비구'라 부르기에 적당하다.” “비구여, 만일 늙음∙죽음을 싫어하여 떠나고 사라지게 하고 소멸하게 하여 취착이 없이 취착 없이 해탈하면 그를 ‘지금∙여기[現法]에서 열반을 이룬 비구’라 부르기에 적당하다.”
주) 법을 설하는 자(dhammakathiko), 법에 따라 가르침을 실천하는 자(dhammanudhammappatipanno), 현세에서 열반을 이룬 자(ditthadhammanibbanappatto)
2. “비구여, 만일 태어남을 싫어하여 떠나고 사라지게 하고 소멸하게 하기 위해서 법을 설하면 그를 '법을 설하는 비구'라 부르기에 적당하다. 만일 존재를 싫어하여 떠나고 사라지게 하고 소멸하게 하기 위해서 법을 설하면 그를 '법을 설하는 비구'라 부르기에 적당하다. 만일 취착을 싫어하여 떠나고 사라지게 하고 소멸하게 하기 위해서 법을 설하면 그를 '법을 설하는 비구'라 부르기에 적당하다. 만일 갈애를 싫어하여 떠나고 사라지게 하고 소멸하게 하기 위해서 법을 설하면 그를 '법을 설하는 비구'라 부르기에 적당하다. 만일 느낌을 싫어하여 떠나고 사라지게 하고 소멸하게 하기 위해서 법을 설하면 그를 '법을 설하는 비구'라 부르기에 적당하다. 만일 감각접촉을 싫어하여 떠나고 사라지게 하고 소멸하게 하기 위해서 법을 설하면 그를 '법을 설하는 비구'라 부르기에 적당하다. 만일 여섯 감각장소를 싫어하여 떠나고 사라지게 하고 소멸하게 하기 위해서 법을 설하면 그를 '법을 설하는 비구'라 부르기에 적당하다. 만일 정신.물질(명색)을 싫어하여 떠나고 사라지게 하고 소멸하게 하기 위해서 법을 설하면 그를 '법을 설하는 비구'라 부르기에 적당하다. 만일 의식을 싫어하여 떠나고 사라지게 하고 소멸하게 하기 위해서 법을 설하면 그를 '법을 설하는 비구'라 부르기에 적당하다. 만일 형성을 싫어하여 떠나고 사라지게 하고 소멸하게 하기 위해서 법을 설하면 그를 '법을 설하는 비구'라 부르기에 적당하다. 만일 무명을 싫어하여 떠나고 사라지게 하고 소멸하게 하기 위해서 법을 설하면 그를 ‘법을 설하는 비구’라 부르기에 적당하다.”
3. “비구여, 만일 무명을 싫어하여 떠나고 사라지게 하고 소멸하여 취착 없이 해탈하면 그를 ‘지금∙여기[現法]에서 열반을 실현하는 비구’라 부르기에 적당하다.”
주)한역 아함경은 잡아함25 다문경등 25-29(多聞經), 을 참조하면 된다.
|