1. 3. 2 Dutiyadasabalasuttaṃ
22. Sāvatthiyaṃ-
Dasabalasamannāgato bhikkhave, tathāgato catuhi ca vesārajjehi samannāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti. Parisāsu sīhanādaṃ nadati. Brahmacakkaṃ pavatteti: iti rūpaṃ, iti rūpassa samudayo, iti rūpassa atthaṃgamo.1 Iti vedanā, iti vedanāya samudayo, iti vedanāya atthaṃgamo. Iti saññā, iti saññāya samudayo, iti saññāya atthaṃgamo. Iti saṅkhārā, iti saṅkhārānaṃ samudayo, iti saṅkhārānaṃ atthaṃgamo. Iti viññāṇaṃ, iti viññāṇassa samudayo, iti viññāṇassa atthaṃgamo. Iti imasmiṃ sati idaṃ hoti. Imassuppādā idaṃ uppajjati. Imasmiṃ asati idaṃ na hoti. Imassa nirodhā idaṃ nirujjhati.
----------------- 1. Atthagamo. - Sī 1, 2.
[BJT Page 046] [\x 46/]
Yadidaṃ: avijjāpaccayā saṅkhārā, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ. Viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ. Nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṃ. Saḷāyatanapaccayā phasso. Phassapaccayā vedanā. Vedanāpaccayā taṇhā. Taṇhāpaccayā upādānaṃ. Upādānapaccayā bhavo. Bhavapapaccayā jāti. Jātipaccayā jarāmaraṇaṃ, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. Avijjāyatveva asesavirāganirodhā saṅkhāranirodho. Saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho. Viññāṇanirodhā nāmarūpanirodho. Nāmarūnirodhā saḷāyatananirodho. Saḷāyatananirodhā phassanirodho. Phassanirodhā vedanānirodho. Vedanānirodhā taṇhānirodho. Taṇhānirodhā upādānanirodho. Upādānanirodhā bhavanirodho. Bhavanirodhā jātinirodho. Jātinirodhā jarāmaraṇaṃ, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti.
Evaṃ svākkhāto bhikkhave, mayā dhammo uttāno vivaṭo pakāsito chinnapilotiko. Evaṃ svākkhāte kho bhikkhave, mayā dhamme uttāne vivaṭe pakāsite chinnapilotike alameva saddhā pabbajitena kulaputtena viriyaṃ1 ārabhituṃ: kāmaṃ taco ca nahāru ca aṭṭhi ca avasissatu, sarīre upasussatu maṃsalohitaṃ, yaṃ taṃ purisatthāmena2 purisaviriyena purisaparakkamena pattabbaṃ na taṃ apāpuṇitvā viriyassa saṇṭhānaṃ bhavissati.
[PTS Page 029] [\q 29/] dukkhaṃ hi bhikkhave, kusīto viharati vokiṇṇo pāpakehi akusalehi dhammehi. Mahantañca sadatthaṃ parihāpeti. Āraddhaviriyo ca kho bhikkhave sukhaṃ viharati pavivitto pāpakehi akusalehi dhammehi mahantañca sadatthaṃ paripūreti.
Na bhikkhave, hīnena aggassa patti hoti aggena ca kho3 aggassa patti hoti maṇḍapeyyamidaṃ bhikkhave, brahmacariyaṃ, satthā4 sammukhībhūto. Tasmātiha bhikkhave, viriyaṃ ārabhatha appattassa pattiyā, anadhigatassa adhigamāya, asacchikatassa sacchikiriyāya, ''evaṃ no ayaṃ amhākaṃ pabbajjā avañjhā5 bhavissati, saphalā saudrayā, yesaṃ6 mayaṃ paribhuñjāma cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ, tesaṃ te kārā amhesu mahapphalā bhavissanti mahānisaṃsā''ti. Evaṃ hi vo bhikkhave sikkhitabbaṃ. Attatthaṃ vā hi bhikkhave sampassamānena alameva appamādena sampādetuṃ. Paratthaṃ vā hi bhikkhave sampassamānena alameva appamādena sampādetuṃ. Ubhayatthaṃ vā hi bhikkhave sampassamānena alameva appamādena sampādetunti.
| 십력 경2 (S12:22) 1. 이와 같이 나는 들었다. 한 때에 세존께서 싸밧티의 제따바나에 있는 아타타삔디카 승원에 머물고 계셨다. 거기에서 세존께서 비구들에게 말씀하셨다. '비구들이여'라고. 그러자 비구들도 받들었다. ' 존귀하신(세존)이시여'라고. 세존께서는 이와 같이 말씀하셨다. 2. “비구들이여, 열 가지 힘[十力]을 구족하고 네 가지 담대함[四無畏]을 구족하여 여래는 대왕의 위치를 얻었고 회중에서 사자후를 토하고 법의 바퀴[梵輪]를 굴린다.” 3. “이것이 물질이다. 이것이 물질의 일어남이다. 이것의 물질의 사라짐이다.
이것이 느낌이다. 이것이 느낌의 일어남이다. 이것이 느낌의 사라짐이다.
이것이 인식이다. 이것이 인식의 일어남이다. 이것이 인식의 사라짐이다. 이것이 형성이다. 이것이 형성의 일어남이다. 이것이 형성의 사라짐이다. 이것이 의식이다. 이것이 의식의 일어남이다. 이것이 의식의 사라짐이다.”
4. “이것이 있을 때 저것이 있다. (Iti imasmim idam hoti) 이것이 있을 때 저것이 일어난다. (imassuppada idam uppajjati) 이것이 없을 때 저것이 없다. (imasmim asati idam na hoti) 이것이 소멸할 때 저것이 소멸한다. (imassa nirodha idam nirujjhati) 즉, 무명을 조건으로 형성이 생겨나고, 형성을 조건으로 의식이 생겨나며, 의식을 조건으로 명색이 생겨나며, 명색을 조건으로 여섯 감각장소가 생겨나며, 여섯 감각장소를 조건으로 접촉이 생겨나고, 접촉을 조건으로 느낌이 생겨나며, 느낌을 조건으로 갈애가 생겨나고, 갈애를 조건이 취착이 생겨나며, 취착을 조건으로 존재가 생겨나고, 존재를 조건으로 태어남이 생겨나며, 태어남을 조건으로 늙고, 죽음, 우울, 슬픔, 고통, 불쾌, 절망이 생겨난다. 이와 같이 전체 괴로움의 무더기(다발)[苦蘊]가 발생한다. 그러나 무명이 남김없이 사라져 소멸하기 때문에 형성이 소멸하고, 형성이 소멸하기 때문에 의식이 소멸하고, 의식이 소멸하기 때문에 명색이 소멸하고, 명색이 소멸하기 때문에 여섯 감각장소가 소멸하며, 여섯 감각장소가 소멸하기 때문에 접촉이 소멸하고, 접촉이 소멸하기 때문에 느낌이 소멸하며, 느낌이 소멸하기 때문에 갈애가 소멸하고, 갈애가 소멸하기 때문에 취착이 소멸하고, 취착이 소멸하기 때문에 존재가 소멸하고, 존재가 소멸하기 때문에 태어남이 소멸하고, 태어남이 소멸하기 때문에 늙고 죽음, 우울, 슬픔, 고통, 불쾌, 절말이 소멸한다. 이와 같이 괴로움의 무더기[苦蘊]가 소멸한다.” 5. “비구들이여, 이와 같이 나는 법을 분명하게 설했고 드러내었고 밝혔고 천명했다. 비구들이여, 나는 이와 같이 법을 분명하게 설했고 드러내었고 밝혔고 천명했으므로 신심(믿음)으로 출가한 선남자가 정진을 시작하기에 적당하다. ‘피부와 힘줄과 뼈가 쇠약해지고 몸에 살점과 피가 마르더라도 남자다운 근력과 남자다운 노력과 남자다운 분발로써 얻어야 하는 것을 얻을 때까지 닦고 정진을 계속하리라.’라고.” 6. “비구들이여, 나쁘고 해로운 법들과 섞여 지내는 게으른 자는 괴롭게 머물고 위대한 자신의 이상을 버려버린다. 그러나 열심히 정진하고 나쁘고 해로운 법들을 멀리 여읜 자는 행복하게 머물고 위대한 자신의 이상을 성취한다.” 7. “비구들이여, 저열한 것으로는 으뜸가는 것을 얻지 못한다. 으뜸가는 것으로 으뜸가는 것을 얻는다. 비구들이여, 청정범행은 최상의 음료이고 또한 스승이 그대들의 면전에 있다. 비구들이여, 그러므로 그대들은 아직 얻지 못한 것을 얻고 증득하지 못한 것을 증득하고 실현하지 못한 것을 실현하기 위해서 닦고 정진을 시작하라.” 8. “비구들이여, ‘우리의 출가는 헛되지 않고 결실이 있고 이익이 있을 것이고, 우리가 의복과 탁발음식과 거처와 병구완을 위한 약품을 수용하도록 해준 그들의 행위는 그들에게 많은 결실과 많은 이익을 가져올 것이다.’라고. 비구들이여, 그대들은 이와 같이 닦고 정진하여야 한다. 10. “비구들이여, 자신에게 이로운 것을 보는 자는 이와 같이 방일하지 말고 [해야 할 바를] 성취해야 한다. 비구들이여, 남에게 이로운 것을 보는 자는 이와 같이 방일하지 말고 [해야 할 바를] 성취해야 한다. 비구들이여, 둘 모두에게 이로운 것을 보는 자는 이와 같이 방일하지 말고 [해야 할 바를] 성취해야 한다.” |