1. 3. 3 Upanisasuttaṃ
23. Sāvatthiyaṃ-
Jānato ahaṃ bhikkhave, passato asāvānaṃ khayaṃ vadāmi. No ajānato no apassato. Kiñca bhikkhave jānato kiṃ passato āsavānaṃ khayo hoti? ''Iti rūpaṃ iti rūpassa samudayo iti rūpassa atthaṃgamo, iti vedanā, iti vedanāya samudayo, iti vedanāya atthaṃgamo, iti saññā, iti saññāya samudayo, ita saññāya atthaṃgamo. Iti saṅkhārā, iti saṅkhārānaṃ samudayo, iti saṅkhārānaṃ atthaṃgamo. Iti viññāṇaṃ, iti viññāṇassa samudayo iti viññāṇassa atthaṃgamo'ti'' evaṃ kho bhikkhave jānato evaṃ passato āsavānaṃ khayo hoti.
------------- 1. Viriyaṃ-machasaṃ. 2. Purisathāmena. Machasaṃ. 3. Aggena ca kho bhikkhave -machasaṃ. 4. Satthussa-sīmu. 5. Avaṅkatā avañjhā-syā. 6. Yesañca - machasaṃ.
[BJT Page 048] [\x 48/]
[PTS Page 030] [\q 30/] yampissa1 taṃ bhikkhave, khayasmiṃ khaye ñāṇaṃ, tampi saupanisaṃ vadāmi. No anupanisaṃ. Kā ca bhikkhave khaye ñāṇassa upanisā? Vimuttītissa vacanīyaṃ. Vimuttimpahaṃ2 bhikkhave saupanisaṃ vadāmi, no anupanisaṃ. Kā ca bhikkhave, vimuttiyā upanisā? Virāgotissa vacanīyaṃ. Virāgampahaṃ3 bhikkhave saupanisaṃ vadāmi, no anupanisaṃ. Kā ca bhikkhave, virāgassa upanisā? Nibbidātissa vacanīyaṃ. Nibbidampahaṃ4 bhikkhave saupanisaṃ vadāmi, no anupanisaṃ. Kā ca bhikkhave, nibbidāya upanisā? Yathābhūtañāṇadassanantissa vacanīyaṃ.
Yathābhūtañāṇadassanampahaṃ5 bhikkhave saupanisaṃ vadāmi, no anupanisaṃ. Kā ca bhikkhave, yathābhūtañāṇadassanassa upanisā? Samādhītissa vacanīyaṃ. Samādhimpahaṃ bhikkhave saupanisaṃ vadāmi. No anupanisaṃ. Kā ca bhikkhave, samādhissa upanisā? Sukhantissa vacanīyaṃ. Sukhampahaṃ bhikkhave saupanisaṃ vadāmi, no anupanisaṃ. Kā ca bhikkhave, sukhassa upanisā? Passaddhītissa vacanīyaṃ. Passaddhimpahaṃ bhikkhave saupanisaṃ vadāmi, no anupanisaṃ. Kā ca bhikkhave, passaddhiyā upanisā? Pītitissa vacanīyaṃ. Pītimpahaṃ bhikkhave saupanisaṃ vadāmi, no anupanisaṃ. Kā ca bhikkhave pītiyā upanisā? Pāmujjantissa vacanīyaṃ. Pāmujjampahaṃ bhikkhave saupanisaṃ vadāmi. No anupanisaṃ.
Kā ca bhikkhave, pāmujjassa upanisā? Saddhātissa vacanīyaṃ. Saddhampahaṃ bhikkhave, saupanisaṃ vadāmi, no anupanisaṃ. [PTS Page 031] [\q 31/] kā ca bhikkhave, saddhāya upanisā? Dukkhantissa vacanīyaṃ. Dukkhampahaṃ bhikkhave, saupanisaṃ vadāmi, no anupanisaṃ. Kā ca bhikkhave, dukkhassa upanisā? Jātītissa vacanīyaṃ. Jātimpahaṃ bhikkhave, saupanisaṃ vadāmi, no anupanisaṃ. Kā ca bhikkhave, jātiyā upanisā? Bhavotissa vacanīyaṃ. Bhavampahaṃ bhikkhave, saupanisaṃ vadāmi, no anupanisaṃ. Kā ca bhikkhave, bhavassa upanisā? Upādānantissa vacanīyaṃ. Upādānampahaṃ bhikkhave, saupanisaṃ vadāmi, no anupanisaṃ. Kā ca bhikkhave, upādānassa upanisā? Taṇhātissa vacanīyaṃ. Taṇhampahaṃ bhikkhave, saupanisaṃ vadāmi, no anupanisaṃ. Kā ca bhikkhave, taṇhāya upanisā? Vedanātissa vacanīyaṃ. Vedanampahaṃ bhikkhave, saupanisaṃ vadāmi, no anupanisaṃ. Kā ca bhikkhave, vedanāya upanisā? Phassotissa vacanīyaṃ. Phassampahaṃ bhikkhave, saupanisaṃ vadāmi, no anupanisaṃ.
---------------- 1. Yampi - syā 2. Vimuttimpāhaṃ - machasaṃ. 3. Virāgampāhaṃ - machasaṃ. 4. Nibbidampāhaṃ - machasaṃ 5. Dassanampāhaṃ - machasaṃ.
[BJT Page 050] [\x 50/]
Kā ca bhikkhave, phassassa upanisā? Saḷāyatanantissa vacanīyaṃ. Saḷāyatanampahaṃ bhikkhave, saupanisaṃ vadāmi, no anupanisaṃ. Kā ca bhikkhave, saḷāyatanassa upanisā? Nāmarūpantissa vacanīyaṃ. Nāmarūpampahaṃ bhikkhave, saupanisaṃ vadāmi, no anupanisaṃ. Kā ca bhikkhave, nāmarūpassa upanisā? Viññāṇantissa vacanīyaṃ. Viññāṇampahaṃ bhikkhave, saupanisaṃ vadāmi, no anupanisaṃ. Kā ca bhikkhave, viññāṇassa upanisā? Saṅkhārātissa vacanīyaṃ. Saṅkhārepahaṃ bhikkhave, saupanise vadāmi, no anupanise. Kā ca bhikkhave, saṅkhārānaṃ upanisā? Avijjātissa vacanīyaṃ.
Iti kho bhikkhave, avijjūpanisā saṅkhārā. Saṅkhārūpanisaṃ viññāṇaṃ. Viññāṇūpanisaṃ nāmarūpaṃ. Nāmarūpūpanisaṃ saḷāyatanaṃ. Saḷāyatanūpaniso phasso. Passūpanisā vedanā. Vedanūpanisā taṇhā. Taṇhūpanisaṃ upādānaṃ. Upādānūpaniso bhavo. Bhavūpanisā jāti. Jātūpanisaṃ dukkhaṃ. Dukkhūpanisā saddhā. Saddhūpanisaṃ pāmujjaṃ. Pāmujjūpanisā pīti. Pītūpanisā passaddhi. Passaddhūpanisaṃ sukhaṃ. Sukhūpaniso samādhi. Samādhūpanisaṃ yathābhūtañāṇadassanaṃ. Yathābhūtañāṇadassanūpanisā [PTS Page 032] [\q 32/] nibbidā. Nibbidūpaniso virāgo. Virāgūpanisā vimutti. Vimuttupanisaṃ khaye ñāṇaṃ.
Seyyathāpi bhikkhave, upari pabbate thullaphusatake deve vassante taṃ udakaṃ yathāninnaṃ pavattamānaṃ pabbatakandara padarasākhā paripūreti. Pabbatakandara padarasākhā paripūrā kusobbhe1 paripūrenti, kusobbhā paripūrā mahāsobbhe paripūrenti, mahāsobbhā paripūrā kunnadiyo paripūrenti, kunnadiyo paripūrāyo mahānadiyo paripūrenti, mahānadiyo paripūrāyo mahāsamuddaṃ2 paripūrenti.
Evameva kho bhikkhave, avijjūpanisā saṅkhārā. Saṅkhārūpanisaṃ viññāṇaṃ. Viññāṇūpanisaṃ nāmarūpaṃ. Nāmarūpūpanisaṃ saḷāyatanaṃ. Saḷāyatanūpaniso phasso. Passūpanisā vedanā. Vedanūpanisā taṇhā. Taṇhūpanisaṃ upādānaṃ. Upādānūpaniso bhavo. Bhavūpanisā jāti. Jātūpanisaṃ dukkhaṃ. Dukkhūpanisā saddhā. Saddhūpanisaṃ pāmujjaṃ. Pāmujjūpanisā pīti. Pītūpanisā passaddhi. Passaddhūpanisaṃ sukhaṃ. Sukhūpaniso samādhi. Samādhūpanisaṃ yathābhūtañāṇadassanaṃ. Yathābhūtañāṇadassanūpanisā nibbidā. Nibbidūpaniso virāgo. Virāgūpanisā vimutti. Vimuttupanisaṃ khaye ñāṇanti.
-------------- 1. Kussubbhe - syā - sīmu, sī1,2. 2. Mahāsamuddaṃ sāgaraṃ - sī 1, 2.
[BJT Page 052] [\x 52/]
| 기반 경(S12:23) Upanisā-sutta 1. 이와 같이 나는 들었다. 한 때에 세존께서 싸밧티의 제따바나에 있는 아타타삔디카 승원에 머물고 계셨다. 거기에서 세존께서 비구들에게 말씀하셨다. '비구들이여'라고. 그러자 비구들도 받들었다. ' 존귀하신(세존)이시여'라고. 세존께서는 이와 같이 말씀하셨다. 2. “비구들이여, 알고 보는 자는 번뇌들이 소멸한다고 나는 말하고, 알지 못하고 보지 못하는 자는 번뇌들이 소멸하지 않는다고 나는 말한다. 비구들이여, 그러면 무엇을 알고 무엇을 보는 자에게 번뇌들이 소멸하는가? ‘이것이 물질이다. 이것이 물질의 일어남(원인)이다. 이것이 물질의 사라짐(소멸)이다. 이것이 느낌이다. 이것이 느낌의 일어남이다. 이것이 느낌의 사라짐이다. 이것이 인식이다. 이것이 인식(지각)의 일어남이다. 이것이 인식의 사라짐이다. 이것이 형성[行]이다. 이것이 형성의 일어남이다. 이것이 형성의 사라짐이다. 이것이 의식이다. 이것이 의식의 일어남이다. 이것이 의식의 사라짐이다.’라고 이와 같이 알고 보는 자에게 번뇌가 소멸한다.” 3. “비구들이여, 번뇌가 소멸할 때 그 소멸에 대한 지혜에는 연유가 있으며 연유가 없는 것이 아니라고 나는 말한다. 비구들이여, 그러면 무엇이 소멸의 지혜의 연유인가? 해탈이라고 말해야 한다. 비구들이여, 해탈도 연유가 있는 것이지 연유가 없는 것이 아니라고 나는 말한다. 비구들이여, 그러면 무엇이 해탈의 연유인가? 갈애의 떠남(벗어남. 소멸)이라고 말해야 한다. 비구들이여, 갈애의 떠남에도 연유가 있는 것이지 연유가 없는 것이 아니라고 나는 말한다. 비구들이여, 그러면 무엇이 갈애의 떠남의 연유인가? 염오(싫어하여 떠남)이라고 말해야 한다. 비구들이여, 염오도 연유가 있는 것이지 연유가 없는 것이 아니라고 나는 말한다. 비구들이여, 그러면 무엇이 염오의 연유인가? 있는 그대로 알고 봄[如實知見]이라고 말해야 한다. 비구들이여, 있는 그대로 알고 봄도 연유가 있는 것이지 연유가 없는 것이 아니라고 나는 말한다.
비구들이여, 그러면 무엇이 있는 그대로 알고 봄의 연유인가? 삼매(samādhi)라고 말해야 한다. 비구들이여, 삼매도 연유가 있는 것이지 연유가 없는 것이 아니라고 나는 말한다.
비구들이여, 그러면 무엇이 삼매의 연유인가? 행복(sukha. 즐거움)이라고 말해야 한다. 비구들이여, 행복도 연유가 있는 것이지 연유가 없는 것이 아니라고 나는 말한다. 비구들이여, 그러면 무엇이 행복의 연유인가? 청정함(passaddhi)이라고 말해야 한다. 비구들이여, 청정함도 연유가 있는 것이지 연유가 없는 것이 아니라고 나는 말한다. 비구들이여, 그러면 무엇이 청정함의 연유인가? 희열(piti. 기쁨)이라고 말해야 한다. 비구들이여, 희열도 연유가 있는 것이지 연유가 없는 것이 아니라고 나는 말한다. 비구들이여, 그러면 무엇이 희열의 연유인가? 만족(pamojja.환희)라고 말해야 한다. 비구들이여, 환희도 연유가 있는 것이지 연유가 없는 것이 아니라고 나는 말한다. 비구들이여, 그러면 무엇이 환희의 연유인가? 믿음이라고 말해야 한다. 비구들이여, 믿음도 연유가 있는 것이지 연유가 없는 것이 아니라고 나는 말한다. 비구들이여, 그러면 무엇이 믿음의 연유인가? 괴로움이라고 말해야 한다. 비구들이여, 괴로움도 연유가 있는 것이지 연유가 없는 것이 아니라고 나는 말한다. 비구들이여, 그러면 무엇이 괴로움의 연유인가? 태어남이라고 말해야 한다. 비구들이여, 태어남도 연유가 있는 것이지 연유가 없는 것이 아니라고 나는 말한다. 비구들이여, 그러면 무엇이 태어남의 연유인가? 존재라고 말해야 한다. 비구들이여, 존재도 연유가 있는 것이지 연유가 없는 것이 아니라고 나는 말한다. 비구들이여, 그러면 무엇이 존재의 연유인가? 취착이라고 말해야 한다. 비구들이여, 취착도 연유가 있는 것이지 연유가 없는 것이 아니라고 나는 말한다. 비구들이여, 그러면 무엇이 취착의 연유인가? 갈애라고 말해야 한다. 비구들이여, 갈애도 연유가 있는 것이지 연유가 없는 것이 아니라고 나는 말한다. 비구들이여, 그러면 무엇이 갈애의 연유인가? 느낌이라고 말해야 한다. 비구들이여, 느낌도 연유가 있는 것이지 연유가 없는 것이 아니라고 나는 말한다. 비구들이여, 그러면 무엇이 느낌의 연유인가? 감각접촉이라고 말해야 한다. 비구들이여, 감각접촉도 연유가 있는 것이지 연유가 없는 것이 아니라고 나는 말한다. 비구들이여, 그러면 무엇이 감각접촉의 연유인가? 여섯 감각장소라고 말해야 한다. 비구들이여, 여섯 감각장소도 연유가 있는 것이지 연유가 없는 것이 아니라고 나는 말한다. 비구들이여, 그러면 무엇이 여섯 감각장소의 연유인가? 정신∙물질(명색)이라고 말해야 한다. 비구들이여, 정신.물질도 연유가 있는 것이지 연유가 없는 것이 아니라고 나는 말한다. 비구들이여, 그러면 무엇이 정신.물질의 연유인가? 의식이라고 말해야 한다. 비구들이여, 정신.물질도 연유가 있는 것이지 연유가 없는 것이 아니라고 나는 말한다. 비구들이여, 그러면 무엇이 정신.물질의 연유인가? 형성라고 말해야 한다. 비구들이여, 형성도 연유가 있는 것이지 연유가 없는 것이 아니라고 나는 말한다. 비구들이여, 그러면 무엇이 형성의 연유인가? 무명이라고 말해야 한다.” 4. “비구들이여, 이와 같이 무명을 연유로 형성이, 형성을 연유로 의식이, 의식을 연유로 정신∙물질이, 정신∙물질을 연유로 여섯 감각장소가, 여섯 감각장소를 연유로 감각접촉이, 감각접촉을 연유로 느낌이, 느낌을 연유로 갈애가, 갈애를 연유로 취착이, 취착을 연유로 존재가, 존재를 연유로 태어남이, 태어남을 연유로 괴로움이, 괴로움을 연유로 믿음이, 믿음을 연유로 환희가 , 환희를 연유로 희열이, 희열을 연유로 청정함이, 청정함을 연유로 행복이, 행복을 연유로 삼매가, 삼매를 연유로 있는 그대로 알고 봄이, 있는 그대로 알고 봄을 연유로 염오가, 염오를 연유로 탐욕의 사람짐이, 탐욕의 사라짐을 연유로 해탈이, 해탈을 연유로 소멸의 지혜가 있다. 비구들이여, 예를 들면 이러한다. 산꼭대기에 억수같이 비가 내리면 경사진 곳을 따라 빗물이 흘러내려서 산의 협곡과 계곡과 지류를 가득 채운다. 협곡과 계곡과 지류들을 가득 채우고는 다시 작은 연못을 가득 채운다. 작은 연못을 가득 채우고는 다시 큰 연못을 가득 채운다. 큰 연못을 가득 채우고는 다시 작은 강을 가득 채운다. 작은 강을 가득 채우고는 다시 큰 강을 가득 채운다. 큰 강을 가득 채우고는 다시 바다와 대해를 가득 채운다. 비구들이여, 그와 같이 무명을 연유로 형성이, 형성을 연유로 의식이, 의식을 연유로 정신∙물질이, 정신∙물질을 연유로 여섯 감각장소가, 여섯 감각장소를 연유로 감각접촉이, 감각접촉을 연유로 느낌이, 느낌을 연유로 갈애가, 갈애를 연유로 취착이, 취착을 연유로 존재가, 존재를 연유로 태어남이, 태어남을 연유로 괴로움이, 괴로움을 연유로 믿음이, 믿음을 연유로 환희가, 환희를 연유로 희열이, 희열을 연유로 청정함이, 청정함을 연유로 행복이, 행복을 연유로 삼매가, 삼매를 연유로 있는 그대로 알고 봄이, 있는 그대로 알고 봄을 연유로 염오가, 염오를 연유로 탐욕의 사람짐이, 탐욕의 사라짐을 연유로 해탈이, 해탈을 연유로 소멸의 지혜가 있다.” 주) 연유(upanisa): 이에 대한 번역은 다양한다. 이유나 원인을 의미하는 위 번역 이외에도 전제, 인과관계로 번역하기도 한다. |