|
여섯 감각장소의 분석 경 M137 MAJJHIMA NIKâYA III 4. 7. Salàyatanavibhangasuttaü
7. Saḷāyatanavibhaṅgasuttaṃ (137) Classification of the Six Spheres
http://www.metta.lk/tipitaka/2Sutta-Pitaka/2Majjhima-Nikaya/Majjhima3/137-salayatanavibhanga-e.html
304. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme.
Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi – ‘‘bhikkhavo’’ti.
‘‘Bhadante’’ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca –
1. 이와 같이 나는 들었다.
한때 세존께서는 사왓티에서 제따 숲의 아나타삔디까 원림(급고독원)에 머무셨다.
거기서 세존께서는 "비구들이여."라고 비구들을 부르셨다.
"세존이시여."라고 비구들은 세존께 응답했다. 세존께서는 이렇게 말씀하셨다.
‘‘saḷāyatanavibhaṅgaṃ vo, bhikkhave, desessāmi.
Taṃ suṇātha, sādhukaṃ manasi karotha; bhāsissāmī’’ti.
‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca –
2. "비구들이여, 여섯 감각장소[六處]의 분석을 그대에게 설하리라. 그것을 들어라.
듣고 마음에 잘 잡도리하라. 이제 설하리라."
"그러겠습니다, 세존이시여."라고 비구들은 세존께 대답했다. 세존께서는 다음과 같이 설하셨다.
‘‘‘Cha ajjhattikāni āyatanāni veditabbāni, 3. "➀ 여섯 가지 안의 감각장소[六內處]를 알아야 한다.
cha bāhirāni āyatanāni veditabbāni, ➁ 여섯 가지 밖의 감각장소[六外處]를 알아야 한다.
cha viññāṇakāyā veditabbā, ➂ 여섯 가지 알음알이의 무리[六識身]를 알아야 한다.
cha phassakāyā veditabbā, ➃ 여섯 가지 감각접촉의 무리[六觸身]를 알아야 한다.
aṭṭhārasa manopavicārā veditabbā, ➄ 열여덟 가지 마노[意]의 고찰을 알아야 한다.
chattiṃsa sattapadā veditabbā, ➅ 서른여섯 가지 중생의 경지를 알아야 한다.
tatra idaṃ nissāya idaṃ pajahatha, ➆ 여기서 이것을 의지하여 이것을 버려라.
tayo satipaṭṭhānā yadariyo sevati yadariyo sevamāno satthā gaṇamanusāsitumarahati,
➇ 성자가 닦는 세 가지 마음챙김의 확립이 있으니 그것을 닦아 성자는 스승이 되어 무리를 지도할 수 있다.
so vuccati yoggācariyānaṃ [yogācariyānaṃ (ka.)] anuttaro purisadammasārathī’ti –
➈ 그는 수행을 지도하는 스승들 가운데 위없는 조어장부(調御丈夫)라고 불린다.
ayamuddeso saḷāyatanavibhaṅgassa.
이것이 여섯 감각장소의 분석에 대한 요약이다."
305. ‘‘‘Cha ajjhattikāni āyatanāni veditabbānī’ti – iti kho panetaṃ vuttaṃ. Kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ?
‘Cakkhāyatanaṃ sotāyatanaṃ ghānāyatanaṃ jivhāyatanaṃ kāyāyatanaṃ manāyatanaṃ –
cha ajjhattikāni āyatanāni veditabbānī’ti – iti yaṃ taṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttaṃ.
4. "➀ '여섯 가지 안의 감각장소[六內處]를 알아야 한다.'라고 한 것은 무엇을 반연하여 한 말인가?
눈의 감각장소, 귀의 감각장소, 코의 감각장소, 혀의 감각장소, 몸의 감각장소, 마노의 감각장소가 있다.
'여섯 가지 안의 감각장소를 알아야 한다.'라고 한 것은 이것을 반연하여 한 말이다."
‘‘‘Cha bāhirāni āyatanāni veditabbānī’ti – iti kho panetaṃ vuttaṃ. Kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ?
‘Rūpāyatanaṃ saddāyatanaṃ gandhāyatanaṃ rasāyatanaṃ phoṭṭhabbāyatanaṃ dhammāyatanaṃ –
cha bāhirāni āyatanāni veditabbānī’ti – iti yaṃ taṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttaṃ.
5. "➁ '여섯 가지 밖의 감각장소[六外處]를 알아야 한다.'라고 한 것은 무엇을 반연하여 한 말인가?
형색의 감각장소, 소리의 감각장소, 냄새의 감각장소, 맛의 감각장소, 감촉의 감각장소, 법의 감각장소가 있다.
'여섯 가지 밖의 감각장소를 알아야 한다.'라고 한 것은 이것을 반연하여 한 말이다."
‘‘‘Cha viññāṇakāyā veditabbā’ti – iti kho panetaṃ vuttaṃ. Kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ?
‘Cakkhuviññāṇaṃ sotaviññāṇaṃ ghānaviññāṇaṃ jivhāviññāṇaṃ kāyaviññāṇaṃ manoviññāṇaṃ –
cha viññāṇakāyā veditabbā’ti – iti yaṃ taṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttaṃ.
6. "➂ '여섯 가지 알음알이의 무리[六識身]를 알아야 한다.'라고 한 것은 무엇을 반연하여 한 말인가?
눈의 알음알이, 귀의 알음알이, 코의 알음알이, 혀의 알음알이, 몸의 알음알이, 마노의 알음알이가 있다.
'여섯 가지 알음알이의 무리를 알아야 한다.'라고 한 것은 이것을 반연하여 한 말이다."
‘‘‘Cha phassakāyā veditabbā’ti – iti kho panetaṃ vuttaṃ. Kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ?
‘Cakkhusamphasso sotasamphasso ghānasamphasso jivhāsamphasso kāyasamphasso manosamphasso –
cha phassakāyā veditabbā’ti – iti yaṃ taṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttaṃ.
7. "➃ '여섯 가지 감각접촉의 무리[六觸身]를 알아야 한다.'라고 한 것은 무엇을 반연하여 한 말인가?
눈의 감각접촉, 귀의 감각접촉, 코의 감각접촉, 혀의 감각접촉, 몸의 감각접촉, 마노의 감각접촉이 있다.
'여섯 가지 감각접촉의 무리를 알아야 한다.'라고 한 것은 이것을 반연하여 한 말이다."
‘‘‘Aṭṭhārasa manopavicārā veditabbā’ti – iti kho panetaṃ vuttaṃ. Kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ?
‘Cakkhunā rūpaṃ disvā somanassaṭṭhānīyaṃ rūpaṃ upavicarati, domanassaṭṭhānīyaṃ rūpaṃ upavicarati,
upekkhāṭṭhānīyaṃ rūpaṃ upavicarati.
8. "➄ '열여덟 가지 마노[意]의 고찰을 알아야 한다.'라고 한 것은 무엇을 반연하여 한 말인가?
눈으로 형색을 보고 기쁨을 일으킬 형색을 고찰하고
슬픔을 일으킬 형색을 고찰하고 평온을 일으킬 형색을 고찰한다.
Sotena saddaṃ sutvā…pe… ghānena gandhaṃ ghāyitvā…
jivhāya rasaṃ sāyitvā… kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā…
귀로 소리를 듣고 … 코로 냄새를 맡고 … 혀로 맛을 보고 … 몸으로 감촉을 느끼고 …
manasā dhammaṃ viññāya somanassaṭṭhānīyaṃ dhammaṃ upavicarati,
domanassaṭṭhānīyaṃ dhammaṃ upavicarati, upekkhāṭṭhānīyaṃ dhammaṃ upavicarati.
마노[意]로 법을 지각하고 기쁨을 일으킬 법을 고찰하고
슬픔을 일으킬 법을 고찰하고 평온을 일으킬 법을 고찰한다.
Iti cha somanassūpavicārā, cha domanassūpavicārā, cha upekkhūpavicārā,
aṭṭhārasa manopavicārā veditabbā’ti – iti yaṃ taṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttaṃ.
이처럼 여섯 가지 기쁨의 고찰과 여섯 가지 슬픔의 고찰과 여섯 가지 평온의 고찰이 있다.
'열여덟 가지 마노의 고찰을 알아야 한다.'라고 한 것은 이것을 반연하여 한 말이다."
306. ‘‘‘Chattiṃsa sattapadā veditabbā’ti – iti kho panetaṃ vuttaṃ. Kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ?
Cha gehasitāni [gehassitāni (?)] somanassāni, cha nekkhammasitāni [nekkhammassitāni (ṭīkā)] somanassāni,
cha gehasitāni domanassāni, cha nekkhammasitāni domanassāni,
cha gehasitā upekkhā, cha nekkhammasitā upekkhā.
9. "➅ '서른여섯 가지 중생의 경지를 알아야 한다.'라고 한 것은 무엇을 반연하여 한 말인가?
재가에 바탕한 여섯 가지 기쁨이 있고 출가에 바탕한 여섯 가지 기쁨이 있고,
재가에 바탕한 여섯 가지 슬픔이 있고 출가에 바탕한 여섯 가지 슬픔이 있고,
재가에 바탕한 여섯 가지 평온이 있고 출가에 바탕한 여섯 가지 평온이 있다."
Tattha katamāni cha gehasitāni somanassāni?
Cakkhuviññeyyānaṃ rūpānaṃ iṭṭhānaṃ kantānaṃ manāpānaṃ manoramānaṃ
lokāmisapaṭisaṃyuttānaṃ paṭilābhaṃ vā paṭilābhato samanupassato
pubbe vā paṭiladdhapubbaṃ atītaṃ niruddhaṃ vipariṇataṃ samanussarato uppajjati somanassaṃ.
Yaṃ evarūpaṃ somanassaṃ idaṃ vuccati gehasitaṃ somanassaṃ.
10. "여기서 무엇이 재가에 바탕한 여섯 가지 기쁨인가?
원하고 좋아하고 마음에 들고 매력적이고 세속적인 것과 연결되어 있는,
눈으로 인식되는 형색이 있어, 그런 것을 획득하고는 획득이라고 여기거나
혹은 이미 지나갔고 소멸되었고 변해버린 이전에 획득한 것을 기억하면서 기쁨이 일어난다.
이러한 기쁨을 재가에 바탕한 기쁨이라 한다.
Sotaviññeyyānaṃ saddānaṃ… ghānaviññeyyānaṃ gandhānaṃ…
jivhāviññeyyānaṃ rasānaṃ… kāyaviññeyyānaṃ phoṭṭhabbānaṃ…
manoviññeyyānaṃ dhammānaṃ iṭṭhānaṃ kantānaṃ manāpānaṃ…pe… somanassaṃ.
Yaṃ evarūpaṃ somanassaṃ idaṃ vuccati gehasitaṃ somanassaṃ.
Imāni cha gehasitāni somanassāni.
귀로 인식되는 소리가 … 코로 인식되는 냄새가 … 혀로 인식되는 맛이 … 몸으로 인식되는 감촉이 …
마노로 인식되는 법이 있어, 그런 것을 획득하고는 획득이라고 여기거나
혹은 이미 지나갔고 소멸되었고 변해버린 이전에 획득한 것을 기억하면서 기쁨이 일어난다.
이러한 기쁨을 재가에 바탕한 기쁨이라 한다.
이것이 재가에 바탕한 여섯 가지 기쁨이다."
‘‘Tattha katamāni cha nekkhammasitāni somanassāni?
Rūpānaṃtveva aniccataṃ viditvā vipariṇāmavirāganirodhaṃ [vipariṇāmaṃ virāgaṃ nirodhaṃ (ka.)],
‘pubbe ceva rūpā etarahi ca sabbe te rūpā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā’ti
evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya passato uppajjati somanassaṃ.
Yaṃ evarūpaṃ somanassaṃ idaṃ vuccati nekkhammasitaṃ somanassaṃ.
11. "여기서 무엇이 출가에 바탕한 여섯 가지 기쁨인가?
형색은 참으로 무상하고 변하고 빛바래고 소멸한다고 알아
이전의 형색이나 지금의 형색은 모두 무상하고 괴로움이고 변하기 마련인 것이라고
이렇게 있는 그대로 바른 통찰지로 보면서 기쁨이 일어난다.
이러한 기쁨을 출가에 바탕한 기쁨이라 한다.
Saddānaṃtveva… gandhānaṃtveva… rasānaṃtveva… phoṭṭhabbānaṃtveva…
dhammānaṃtve aniccataṃ viditvā vipariṇāmavirāganirodhaṃ,
‘pubbe ceva dhammā etarahi ca sabbe te dhammā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā’ti
evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya passato uppajjati somanassaṃ.
소리는 … 냄새는 … 맛은 … 감촉은 …
법은 참으로 무상하고 변하고 빛바래고 소멸한다고 알아
이전의 형색이나 지금의 형색은 모두 무상하고 괴로움이고 변하기 마련인 것이라고
이렇게 있는 그대로 바른 통찰지로 보면서 기쁨이 일어난다.
Yaṃ evarūpaṃ somanassaṃ idaṃ vuccati nekkhammasitaṃ somanassaṃ.
Imāni cha nekkhammasitāni somanassāni.
이러한 기쁨을 출가에 바탕한 기쁨이라 한다.
이것이 출가에 바탕한 여섯 가지 기쁨이다."
307. ‘‘Tattha katamāni cha gehasitāni domanassāni?
Cakkhuviññeyyānaṃ rūpānaṃ…pe… sotaviññeyyānaṃ saddānaṃ…
ghānaviññeyyānaṃ gandhānaṃ… jivhāviññeyyānaṃ rasānaṃ… kāyaviññeyyānaṃ phoṭṭhabbānaṃ…
manoviññeyyānaṃ dhammānaṃ iṭṭhānaṃ kantānaṃ manāpānaṃ manoramānaṃ
lokāmisapaṭisaṃyuttānaṃ appaṭilābhaṃ vā appaṭilābhato samanupassato
pubbe vā appaṭiladdhapubbaṃ atītaṃ niruddhaṃ vipariṇataṃ samanussarato uppajjati domanassaṃ.
Yaṃ evarūpaṃ domanassaṃ idaṃ vuccati gehasitaṃ domanassaṃ.
Imāni cha gehasitāni domanassāni.
12. "여기서 무엇이 재가에 바탕한 여섯 가지 슬픔인가?
원하고 좋아하고 마음에 들고 매력적이고 세속적인 것과 연결되어 있는,
눈으로 인식되는 형색이 있어, 그런 것을 획득하지 못하고는 획득하지 못한 것이라고 여기거나
혹은 이미 지나갔고 소멸되었고 변해버린 이전에 획득하지 못한 것을 기억하면서 슬픔이 일어난다.
이러한 슬픔을 재가에 바탕한 슬픔이라 한다.
귀로 인식되는 소리가 … 코로 인식되는 냄새가 … 혀로 인식되는 맛이 … 몸으로 인식되는 감촉이 …
마노로 인식되는 법이 있어, 그런 것을 획득하지 못하고는 획득하지 못한 것이라고 여기거나
혹은 이미 지나갔고 소멸되었고 변해버린 이전에 획득하지 못한 것을 기억하면서 슬픔이 일어난다.
이러한 슬픔을 재가에 바탕한 슬픔이라 한다.
이것이 재가에 바탕한 여섯 가지 슬픔이다."
‘‘Tattha katamāni cha nekkhammasitāni domanassāni?
Rūpānaṃtveva aniccataṃ viditvā vipariṇāmavirāganirodhaṃ,
‘pubbe ceva rūpā etarahi ca sabbe te rūpā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā’ti
evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya disvā anuttaresu vimokkhesu pihaṃ upaṭṭhāpeti –
‘kudāssu [kadāssu (syā. kaṃ. pī.)] nāmāhaṃ tadāyatanaṃ upasampajja viharissāmi
yadariyā etarahi āyatanaṃ upasampajja viharantī’ti
iti anuttaresu vimokkhesu pihaṃ upaṭṭhāpayato uppajjati pihapaccayā domanassaṃ.
Yaṃ evarūpaṃ domanassaṃ idaṃ vuccati nekkhammasitaṃ domanassaṃ.
13. "여기서 무엇이 출가에 바탕한 여섯 가지 슬픔인가?
형색은 참으로 무상하고 변하고 빛바래고 소멸한다고 알아
이전의 형색이나 지금의 형색은 모두 무상하고 괴로움이고 변하기 마련인 것이라고
이렇게 있는 그대로 바른 통찰지로 보면서 위없는 해탈에 대한 염원을 일으킨다.
'성자들이 증득하여 머무는 그런 경지를 나는 언제 증득하여 머물게 될 것인가?'라고
이처럼 위없는 해탈에 대한 염원을 일으키기 때문에 그 염원으로 인해 슬픔이 일어난다.
이러한 슬픔을 출가에 바탕한 슬픔이라 한다.
Saddānaṃtveva…pe… gandhānaṃtveva… rasānaṃtveva… phoṭṭhabbānaṃtveva…
dhammānaṃtveva aniccataṃ viditvā vipariṇāmavirāganirodhaṃ,
‘pubbe ceva dhammā etarahi ca sabbe te dhammā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā’ti
evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya disvā anuttaresu vimokkhesu pihaṃ upaṭṭhāpeti –
‘kudāssu nāmāhaṃ tadāyatanaṃ upasampajja viharissāmi
yadariyā etarahi āyatanaṃ upasampajja viharantī’ti
iti anuttaresu vimokkhesu pihaṃ upaṭṭhāpayato uppajjati pihapaccayā domanassaṃ.
Yaṃ evarūpaṃ domanassaṃ idaṃ vuccati nekkhammasitaṃ domanassaṃ.
Imāni cha nekkhammasitāni domanassāni.
소리는 … 냄새는 … 맛은 … 감촉은 …
법은 참으로 무상하고 변하고 빛바래고 소멸한다고 알아
이전의 형색이나 지금의 형색은 모두 무상하고 괴로움이고 변하기 마련인 것이라고
이렇게 있는 그대로 바른 통찰지로 보면서 위없는 해탈에 대한 염원을 일으킨다.
'성자들이 증득하여 머무는 그런 경지를 나는 언제 증득하여 머물게 될 것인가?'라고
이처럼 위없는 해탈에 대한 염원을 일으키기 때문에 그 염원으로 인해 슬픔이 일어난다.
이러한 슬픔을 출가에 바탕한 슬픔이라 한다.
이것이 출가에 바탕한 여섯 가지 슬픔이다."
308. ‘‘Tattha katamā cha gehasitā upekkhā?
Cakkhunā rūpaṃ disvā uppajjati upekkhā bālassa
mūḷhassa ( ) [(mandassa) (ka.)] puthujjanassa anodhijinassa avipākajinassa
anādīnavadassāvino assutavato puthujjanassa.
Yā evarūpā upekkhā, rūpaṃ sā nātivattati.
Tasmā sā [sāyaṃ (ka.)] upekkhā ‘gehasitā’ti vuccati.
14. "여기서 무엇이 재가에 바탕한 여섯 가지 평온인가?
눈으로 형색을 보고, [오염원의] 한계를 극복하지 못하고 업의 과보를 극복하지 못하고 위험을 보지 못하는,
배우지 못한 범부에게도 평온이 생긴다.
그러나 이런 평온은 형색을 초월하지 못한다.
그러므로 이런 평온은 재가에 바탕한 것이라 한다.
Sotena saddaṃ sutvā… ghānena gandhaṃ ghāyitvā…
jivhāya rasaṃ sāyitvā… kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā…
manasā dhammaṃ viññāya uppajjati upekkhā bālassa mūḷhassa puthujjanassa anodhijinassa avipākajinassa
anādīnavadassāvino assutavato puthujjanassa.
Yā evarūpā upekkhā, dhammaṃ sā nātivattati.
Tasmā sā upekkhā ‘gehasitā’ti vuccati.
Imā cha gehasitā upekkhā.
귀로 소리를 듣고 … 코로 냄새를 맡고 … 혀로 맛을 알고 … 몸으로 감촉을 느끼고 …
마노로 법을 지각하고, [오염원의]한계를 극복하지 못하고 업의 과보를 극복하지 못하고 위험을 보지 못하는,
배우지 못한 범부에게도 평온이 생긴다.
그러나 이런 평온은 법을 초월하지 못한다. 그러므로 이런 평온은 재가에 바탕한 것이라 한다.
이것이 재가에 바탕한 여섯 가지 평온이다."
‘‘Tattha katamā cha nekkhammasitā upekkhā?
Rūpānaṃtveva aniccataṃ viditvā vipariṇāmavirāganirodhaṃ,
‘pubbe ceva rūpā etarahi ca sabbe te rūpā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā’ti
evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya passato uppajjati upekkhā.
Yā evarūpā upekkhā, rūpaṃ sā ativattati.
Tasmā sā upekkhā ‘nekkhammasitā’ti vuccati.
What are the six clingings to non sensual equanimity?
To one who knows as it really is that all forms are impermanent, changing, unpleasant things,
in the past as well as now with right wisdom, arises equanimity,
that equanimity leaps beyond that form, therefore it is said clinging to non-sensual equanimity.
15. "여기서 무엇이 출가에 바탕한 여섯 가지 평온인가?
형색들은 참으로 무상하고 변하고 빛바래고 소멸한다고 알아
이전의 형색들이나 지금의 형색은 모두 무상하고 괴로움이고 변하기 마련인 것이라고
이렇게 있는 그대로 바른 통찰지로 보면서 평온이 일어난다.
이러한 평온은 형색을 초월한다.
그러므로 이러한 평온은 출가에 바탕한 것이라 한다.
Saddānaṃtveva… gandhānaṃtveva… rasānaṃtveva… phoṭṭhabbānaṃtveva…
dhammānaṃtveva aniccataṃ viditvā vipariṇāmavirāganirodhaṃ,
‘pubbe ceva dhammā etarahi ca sabbe te dhammā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā’ti
evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya passato uppajjati upekkhā.
Yā evarūpā upekkhā, dhammaṃ sā ativattati.
Tasmā sā upekkhā ‘nekkhammasitā’ti vuccati.
Imā cha nekkhammasitā upekkhā.
‘Chattiṃsa sattapadā veditabbā’ti – iti yaṃ taṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttaṃ.
Hearing a sound, ... re ... Smelling a scent, ... re ... .
Tasting, ... re ... . Experiecing a touch with the body, ... re ...
Cognizing an idea with the mindgains equanimity, that equanimityleaps beyond that idea,
therefore it is said clinging to non-sensual equanimity.
These are the six clingings to non sensual equanimity.
If it was said the thirty six should be known in seven stages, it was said on account of this.
소리는 … 냄새는 … 맛은 … 감촉은 …
법은 참으로 무상하고 변하고 빛바래고 소멸한다고 알아
이전의 법이나 지금의 법은 모두 무상하고 괴로움이고 변하기 마련인 것이라고
이렇게 있는 그대로 바른 통찰지로 보면서 평온이 일어난다.
이러한 평온은 법을 초월한다. 그러므로 이러한 평온은 출가에 바탕한 것이라 한다.
이것이 출가에 바탕한 여섯 가지 평온이다.
'서른여섯 가지 중생의 상태를 알아야 한다.'라고 한 것은 이것을 반연하여 한 말이다."
309. ‘‘Tatra idaṃ nissāya idaṃ pajahathā’’ti – iti kho panetaṃ vuttaṃ; kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ?
16. "➆ '여기서 이것을 의지하여 이것을 버려라.'라고 한 것은 무엇을 반연하여 한 말인가?
Tatra, bhikkhave, yāni cha nekkhammasitāni somanassāni tāni nissāya tāni āgamma
yāni cha gehasitāni somanassāni tāni pajahatha, tāni samatikkamatha.
Evametesaṃ pahānaṃ hoti, evametesaṃ samatikkamo hoti.
비구들이여, 여기 출가에 바탕한 여섯 가지 기쁨을 의지하고 의존하여
재가에 바탕한 여섯 가지 기쁨을 버리고 극복한다.
‘‘Tatra, bhikkhave, yāni cha nekkhammasitāni domanassāni tāni nissāya tāni āgamma
yāni cha gehasitāni domanassāni tāni pajahatha, tāni samatikkamatha.
Evametesaṃ pahānaṃ hoti, evametesaṃ samatikkamo hoti.
비구들이여, 여기 출가에 바탕한 여섯 가지 슬픔을 의지하고 의존하여
재가에 바탕한 여섯 가지 슬픔을 버리고 극복한다.
‘‘Tatra, bhikkhave, yā cha nekkhammasitā upekkhā tā nissāya tā āgamma
yā cha gehasitā upekkhā tā pajahatha, tā samatikkamatha.
Evametāsaṃ pahānaṃ hoti, evametāsaṃ samatikkamo hoti.
비구들이여, 여기 출가에 바탕한 여섯 가지 평온을 의지하고 의존하여
재가에 바탕한 여섯 가지 평온을 버리고 극복한다.
‘‘Tatra, bhikkhave, yā cha nekkhammasitā upekkhā tā nissāya tā āgamma
yā cha gehasitā upekkhā tā pajahatha, tā samatikkamatha.
Evametāsaṃ pahānaṃ hoti, evametāsaṃ samatikkamo hoti.
비구들이여, 여기 출가에 바탕한 여섯 가지 기쁨을 의지하고 의존하여
출가에 바탕한 여섯 가지 슬픔을 버리고 극복한다.
‘‘Tatra, bhikkhave, yā cha nekkhammasitā upekkhā tā nissāya tā āgamma
yāni cha nekkhammasitāni somanassāni tāni pajahatha, tāni samatikkamatha.
Evametesaṃ pahānaṃ hoti, evametesaṃ samatikkamo hoti.
비구들이여, 여기 출가에 바탕한 여섯 가지 평온을 의지하고 의존하여
출가에 바탕한 여섯 가지 기쁨을 버리고 극복한다.
이와 같이 이들을 버리고, 이와 같이 이들을 극복한다."
310. ‘‘Atthi, bhikkhave, upekkhā nānattā nānattasitā, atthi upekkhā ekattā ekattasitā.
17. "비구들이여, 다양함을 지니고 다양함을 의지한 평온이 있고,
단일함을 지니고 단일함을 의지한 평온이 있다."
Katamā ca, bhikkhave, upekkhā nānattā nānattasitā?
Atthi, bhikkhave, upekkhā rūpesu, atthi saddesu, atthi gandhesu, atthi rasesu, atthi phoṭṭhabbesu –
ayaṃ, bhikkhave, upekkhā nānattā nānattasitā.
18. "비구들이여, 어떤 것이 다양함을 지니고, 다양함을 의지한 평온인가?
비구들이여, 형색들에 관한 평온이 있고, 소리들에 대한 평온이 있고, 냄새들에 대한 평온이 있고,
맛들에 관한 평온이 있고, 감촉들에 관한 평온이 있다.
비구들이여, 이것이 다양함을 지니고, 다양함을 의지한 평온이다." [*5境각각들에 대한 -다양]
Katamā ca, bhikkhave, upekkhā ekattā ekattasitā?
Atthi, bhikkhave, upekkhā ākāsānañcāyatananissitā, atthi viññāṇañcāyatananissitā,
atthi ākiñcaññāyatananissitā, atthi nevasaññānāsaññāyatananissitā –
ayaṃ, bhikkhave, upekkhā ekattā ekattasitā.
19. "비구들이여, 어떤 것이 단일함을 지니고 단일함을 의지한 평온인가?
비구들이여, 공무변처에 관한 평온이 있고, 식무변처에 관한 평온이 있고,
무소유처에 관한 평온이 있고, 비상비비상처에 관한 평온이 있다.
비구들이여, 이것이 단일함을 지니고 단일함을 의지한 평온이다."
‘‘Tatra, bhikkhave, yāyaṃ upekkhā ekattā ekattasitā taṃ nissāya taṃ āgamma
yāyaṃ upekkhā nānattā nānattasitā taṃ pajahatha, taṃ samatikkamatha.
Evametissā pahānaṃ hoti, evametissā samatikkamo hoti.
20."비구들이여, 여기서 단일함을 지니고 단일함을 의지한 평온을 의지하고 의존하여
다양함을 지니고 다양함을 의지한 평온을 버리고 극복한다.
이와 같이 이것을 버리고, 이와 같이 이것을 극복한다.
‘‘Atammayataṃ, bhikkhave, nissāya atammayataṃ āgamma
yāyaṃ upekkhā ekattā ekattasitā taṃ pajahatha, taṃ samatikkamatha.
Evametissā pahānaṃ hoti, evametissā samatikkamo hoti.
‘Tatra idaṃ nissāya idaṃ pajahathā’ti – iti yaṃ taṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttaṃ.
Bhikkhus, without desiring equanimity to a single clinging,
overcome and dispel equanimity to a single clinging.
Thus comes about the overcoming and dispelling of equanimity to a single clinging.
If it was said, on account of this dispel this, it was said on account of this.
동일하지 않음을 의지하고 동일하지 않음을 의존하여
단일함을 지니고 단일함을 의지한 평온을 버리고 극복한다.
이와 같이 이것을 버리고, 이와 같이 이것을 극복한다.
'여기서 이것을 의지하여 이것을 버려라.'라고 말한 것은 이것을 반연하여 한 말이다."
[*atammayata에 대하여: http://docenti2.unior.it/doc_db/doc_obj_18425_12-04-2012_4f86eac2abc69.pdf]
[*무리의 스승이 되려면 제자의 반응(3가지 경우)에 대해 성자가 취할 태도(기억의 확립)
느낌을 느끼지만 不動 또는 평온한 (마음)상태로 단지 기억할 뿐 알아차릴 뿐 [제3禪 정형구 참조]
*➊ 말 잘듣지 않을 때 기쁘지는 않지만 不動하면서 단지 기억할 뿐 알아차릴 뿐,
*➌ 말 잘듣을 때 기쁘지만 不動하면서 평온하게 단지 기억할 뿐 알아차릴 뿐,
*➋ (일부➊ 일부➌일) 때 기쁘지 않은 부분과 기쁜 부분도 있지만
둘 다를 벗어나 평온하게 단지 기억할 뿐 알아차릴 뿐
-이렇게 이해 할 때 '기쁘지는 않지만'과 번역된 아래 '기뻐하지도 않고'와의 어감차이는?? 또한 우울은??
※ 문제 제기 1.판본의 문제 2.이해의 문제 3.번역의 문제 (특히 sati에 대해서- 아무래도 '기억'인듯)]
311. ‘‘‘Tayo satipaṭṭhānā yadariyo sevati, yadariyo sevamāno satthā gaṇamanusāsitumarahatī’ti –
iti kho panetaṃ vuttaṃ; kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ?
21. "➇ '성자가 닦는 세 가지 마음챙김의 확립이 있으니
그것을 닦아 성자는 스승이 되어 무리를 지도할 수 있다.'라고 한 것은 무엇을 반연하여 한 말인가?
Idha, bhikkhave, satthā sāvakānaṃ dhammaṃ deseti anukampako hitesī anukampaṃ upādāya –
‘idaṃ vo hitāya, idaṃ vo sukhāyā’ti.
Tassa sāvakā na sussūsanti, na sotaṃ odahanti, na aññā cittaṃ upaṭṭhapenti,
vokkamma ca satthusāsanā vattanti.
Tatra, bhikkhave, tathāgato na ceva anattamano hoti, na ca anattamanataṃ paṭisaṃvedeti,
anavassuto ca viharati sato sampajāno.
Idaṃ, bhikkhave, paṭhamaṃ satipaṭṭhānaṃ yadariyo sevati,
yadariyo sevamāno satthā gaṇamanusāsitumarahati.
[*다른 판본 http://www.bodhgayanews.net/tipitaka.php?title=&record=3950
Tassa sāvakā na sussūsanti. Na sotaṃ odahanti. Na aññā cittaṃ upaṭṭhapenti.
Vokkamma ca satthusāsanaṃ vattanti.
Tatra bhikkhave, tathāgato na ceva attamato hoti. Na ca attamanataṃ paṭisaṃvedeti.
Anavassuto ca viharati sato sampajāno.
Idaṃ bhikkhave, paṭhamaṃ satipaṭṭhānaṃ, yadariyo sevati,
yadariyo sevamāno satthā gaṇamanusāsitumarahati.]
영역 http://www.metta.lk/tipitaka/2Sutta-Pitaka/2Majjhima-Nikaya/Majjhima3/137-salayatanavibhanga-e.html
Bhikkhus, the Teacher teaches the disciples out of compassion
saying, this is for your good and welfare.
The disciples do not lend ear, do not attend to know it. They leave the dispensation.
Bhikkhus, the Thus Gone One does not feel displeased,
abides mindful and aware without leaking thoughts.
This is the first establishment of mindfulness,
practising which he becomes a suitable Teacher to instruct a crowd
22. "비구들이여, 여기 스승은 제자들을 동정하고 그들의 이익을 바라면서 연민을 일으켜 법을 설한다.
'이것은 그대들의 이익을 위한 것이고, 이것은 그대들의 행복을 위한 것이다.'라고.
*➊ 그의 제자들은 들으려 하지 않고 귀 기우리지 않고 알려는 마음을 내지 않는다.
그들은 잘못하여 스승의 교법에서 엇나가버린다.
비구들이여, 그것에 대해 여래는 기뻐하지도 않고 기쁨을 느끼지도 않는다.
그러나 그는 동요하지 않고 마음챙기며 분명하게 알아차린다.
비구들이여, 이것이 성자가 닦는 첫 번째 마음챙김의 확립이니
그것을 닦아 성자는 스승이 되어 무리를 지도할 수 있다."
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, satthā sāvakānaṃ dhammaṃ deseti anukampako hitesī anukampaṃ upādāya –
‘idaṃ vo hitāya, idaṃ vo sukhāyā’ti.
Tassa ekacce sāvakā na sussūsanti, na sotaṃ odahanti, na aññā cittaṃ upaṭṭhapenti,
vokkamma ca satthusāsanā vattanti;
ekacce sāvakā sussūsanti, sotaṃ odahanti, aññā cittaṃ upaṭṭhapenti,
na ca vokkamma satthusāsanā vattanti.
Tatra, bhikkhave, tathāgato na ceva anattamano hoti, na ca anattamanataṃ paṭisaṃvedeti;
na ca attamano hoti, na ca attamanataṃ paṭisaṃvedeti.
Anattamanatā ca attamanatā ca – tadubhayaṃ abhinivajjetvā upekkhako viharati sato sampajāno.
Idaṃ vuccati, bhikkhave, dutiyaṃ satipaṭṭhānaṃ yadariyo sevati,
yadariyo sevamāno satthā gaṇamanusāsitumarahati.
Again bhikkhus, the Teacher teaches the disciples out of compassion
saying, this is for your good and welfare.
Of them a certain disciple does not lend ear, does not attend to know it.
He leaves the dispensation.
A certain disciple lends ear, attends to know it. He does not leave the dispensation.
Bhikkhus, the Thus Gone One neither feels pleased nor displeased,
giving up both abides with equanimity, mindful and aware.
This is the second establishment of mindfulness,
practising which he becomes a suitable Teacher to instruct a crowd.
23. "다시 비구들이여, 여기 스승은 제자들을 동정하고 그들의 이익을 바라면서 연민을 일으켜 법을 설한다.
'이것은 그대들의 이익을 위한 것이고, 이것은 그대들의 행복을 위한 것이다.'라고.
*➋ 그의 제자들은 들으려 하지 않고 귀 기우리지 않고 알려는 마음을 내지 않는다.
그들은 잘못하여 스승의 교법에서 엇나가버린다.
어떤 제자들은 들으려 하고 귀 기울이고 알려는 마음을 낸다.
그들은 스승의 교법에서 엇나가지 않는다.
비구들이여, 그것에 대해 여래는 기뻐하지도 않고 기쁨을 느끼지도 않는다.
우울해 하지도 않고 우울함을 느끼지도 않는다.
기뻐함과 우울함 둘 다를 벗어나서 그는 평온하게 마음챙기며 분명하게 알아차린다.
비구들이여, 이것이 성자가 닦는 두 번째 마음챙김의 확립이니
그것을 닦아 성자는 스승이 되어 무리를 지도할 수 있다."
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, satthā sāvakānaṃ dhammaṃ deseti anukampako hitesī anukampaṃ upādāya –
‘idaṃ vo hitāya, idaṃ vo sukhāyā’ti.
Tassa sāvakā sussūsanti, sotaṃ odahanti, aññācittaṃ upaṭṭhapenti, na ca vokkamma satthusāsanā vattanti.
Tatra, bhikkhave, tathāgato attamano ceva hoti, attamanatañca paṭisaṃvedeti,
anavassuto ca viharati sato sampajāno.
Idaṃ vuccati, bhikkhave, tatiyaṃ satipaṭṭhānaṃ yadariyo sevati,
yadariyo sevamāno satthā gaṇamanusāsitumarahati.
Again bhikkhus, the Teacher teaches the disciples out of compassion
saying, this is for your good and welfare.
The disciples lend ear, attend to know it. They do not leave the dispensation.
Bhikkhus, the Thus Gone One neither feels pleased nor displeased,
abides mindful and aware without leaking thoughts.
This is the third establishment of mindfulness,
practising which he becomes a suitable Teacher to instruct a crowd
24. "비구들이여, 여기 스승은 제자들을 동정하고 그들의 이익을 바라면서 연민을 일으켜 법을 설한다.
'이것은 그대들의 이익을 위한 것이고, 이것은 그대들의 행복을 위한 것이다.'라고.
*➌ 그의 제자들은 들으려 하고 귀 기울이고 알려는 마음을 낸다.
그들은 스승의 교법에서 엇나가지 않는다.
비구들이여, 그것에 대해 여래는 기뻐하고 기쁨을 느낀다.
그러나 그는 동요하지 않고 그는 평온하게 마음챙기며 분명하게 알아차린다.
비구들이여, 이것이 성자가 닦는 세 번째 마음챙김의 확립이니
그것을 닦아 성자는 스승이 되어 무리를 지도할 수 있다.
‘Tayo satipaṭṭhānā yadariyo sevati, yadariyo sevamāno satthā gaṇamanusāsitumarahatī’ti –
iti yaṃ taṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttaṃ.
If it was said the noble disciple practises, these three establishments of mindfulness
and becomes a suitable Teacher to instruct a crowd, it was said on account of this.
'성자가 닦는 세 가지 마음챙김의 확립이 있으니
그것을 닦아 성자는 스승이 되어 무리를 지도할 수 있다.'라고 한 것은 이것을 반연하여 한 말이다."
312. ‘‘‘So vuccati yoggācariyānaṃ anuttaro purisadammasārathī’ti – iti kho panetaṃ vuttaṃ.
Kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ?
Bhikkhus, it is said he is the incomparable tamer of those to be tamed. Why was it said so?
25. "➈ '그는 수행을 지도하는 스승들 가운데 위없는 조어장부라고 불린다.'라고
한 것은 무엇을 반연하여 한 말인가?
Hatthidamakena, bhikkhave, hatthidammo sārito ekaṃyeva disaṃ dhāvati –
puratthimaṃ vā pacchimaṃ vā uttaraṃ vā dakkhiṇaṃ vā.
Assadamakena, bhikkhave, assadammo sārito ekaññeva disaṃ dhāvati –
puratthimaṃ vā pacchimaṃ vā uttaraṃ vā dakkhiṇaṃ vā.
Godamakena, bhikkhave, godammo sārito ekaṃyeva disaṃ dhāvati –
puratthimaṃ vā pacchimaṃ vā uttaraṃ vā dakkhiṇaṃ vā.
비구들이여, 코끼리 조련사가 잘 조련한 코끼리는 달릴 때
동쪽이건 서쪽이건 북쪽이건 남쪽이건 한 방향으로 달린다.
비구들이여, 말 조련사가 잘 조련한 말이 달릴 때
동쪽이건 서쪽이건 북쪽이건 남쪽이건 한 방향으로 달린다.
비구들이여, 소 조련사가 잘 조련한 소가 달릴 때
동쪽이건 서쪽이건 북쪽이건 남쪽이건 한 방향으로 달린다."
[* M77 7. Mahāsakuludāyisuttaṃ [八解脫 A8:66/94 vimokkha-sutta]]
Tathāgatena hi, bhikkhave, arahatā sammāsambuddhena purisadammo sārito aṭṭha disā vidhāvati.
26. "비구들이여, 여래 ․ 아라한 ․ 정등각자에 의해 잘 훈련된 사람은 여덟 방향으로 나아간다.
Rūpī rūpāni passati – ayaṃ ekā disā;
색계 禪을 가지고 그는 색깔들을 본다. 이것이 첫 번째 방향이다.
ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati – ayaṃ dutiyā disā;
안으로 색계 禪에 대한 의식이 없이 밖으로 색깔들을 본다. 이것이 두 번째 방향이다.
subhantveva adhimutto hoti – ayaṃ tatiyā disā;
깨끗하다고 확신한다. 이것이 세 번째 방향이다.
sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ atthaṅgamā nānattasaññānaṃ amanasikārā
‘ananto ākāso’ti ākāsānañcāyatanaṃ upasampajja viharati – ayaṃ catutthī disā;
물질[色]에 대한 인식을 완전히 초월하고 부딪힘의 인식을 완전히 소멸하고 갖가지 인식을 마음에 잡도리
하지 않기 때문에 '무한한 허공'이라고 하면서 공무변처를 구족하여 머문다. 이것이 네 번째 방향이다.
sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma ‘anantaṃ viññāṇa’nti viññāṇañcāyatanaṃ upasampajja viharati –
ayaṃ pañcamī disā;
공무변처를 완전히 초월하여 '무한한 알음알이[識]'라고 하면서 식무변처를 구족하여 머문다.
이것이 다섯 번째 방향이다.
sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja viharati –
ayaṃ chaṭṭhī disā;
식무변처를 완전히 초월하여 '아무것도 없다.'라고 하면서 무소유처를 구족하여 머문다.
이것이 여섯 번째 방향이다.
sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṃ upasampajja viharati –
ayaṃ sattamī disā;
무소유처를 완전히 초월하여 비상비비상처를 구족하여 머문다. 이것이 일곱 번째 방향이다.
sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṃ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṃ upasampajja viharati –
ayaṃ aṭṭhamī disā.
비상비비상처를 완전히 초월하여 상수멸(想受滅)을 구족하여 머문다. 이것이 여덟 번째 방향이다.
Tathāgatena, bhikkhave, arahatā sammāsambuddhena purisadammo sārito imā aṭṭha disā vidhāvati.
비구들이여, 여래 ․ 아라한 ․ 정등각자에 의해 잘 훈련된 사람은 이러한 여덟 방향으로 나아간다."
‘So vuccati yoggācariyānaṃ anuttaro purisadammasārathī’ti – iti yaṃ taṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vutta’’nti.
27. " '그는 수행을 지도하는 스승들 가운데 위없는 조어장부라고 불린다.'라고
말한 것은 이것을 반연하여 한 말이다."
Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti.
세존께서는 이와 같이 설하셨다.
그 비구들은 흡족한 마음으로 세존의 말씀을 크게 기뻐하였다.
Saḷāyatanavibhaṅgasuttaṃ niṭṭhitaṃ sattamaṃ.
여섯 감각장소의 분석 경(M137)이 끝났다.
*본 경은 대림 스님이 번역하신 맛지마 니꺄야 제4권 431쪽-를 寫經한 것입니다.
저작권은 옮긴이: 대림스님, 펴낸이: 차명희, 펴낸곳: 초기불전연구원
*팔리 경 출처: http://www.tipitaka.org/romn/
|
첫댓글 맛찌마 니까야 3권[MN. vol.3. p.287]의 149경인 <커다란 여섯 감역에 대한 경(Maha-salayatani Sutta)>에
보시면요 ......... 육육을 <있는 그대로 보아야 한다[=如實智見]> 말씀이 계속 반복되고요, 팔정도에 대해서도 <있는 그대로 보는 것이 '정견'이다>라는 방식으로 <있는 그대로[=如實]>가 강조되면서 설명됩니다.
그와 같은 <있는 그대로 보아야 한다[=如實智見]> 나 <있는 그대로[=如實]>는 <'올바른' 삼매에서 가능한 것>입니다... 말하자면 이미 <올바른 삼매>에 들어서의 경우입니다. ......... 바로 여기에서 '아빈냐'로써 <지단증수>가 설해집니다........... 많은 분들께서 <지단증수>가 바로 <사마타와 위빠사나>가 설해지는
수행의 단계라는 점을 잘 모르시는데요 ..... 경전에 나옵니다.
<올바른 삼매>의 목적이 ...... <있는 그대로 보아야 한다[=如實智見]> 나 <있는 그대로[=如實]> 입니다.
<육육[=명색, =오온 등등]>을 <나의 것이 아니다, 내가 아니다, 나의 자아가 아니다>라고 보는 것 중에
<나의 것이 아니다>가 <무소유처>와 관련되는 부분입니다.
<위빠사나>는 그 맥락이 <(연기된 것은) 무상, (연기된 것은) 고, (연기된 것)은 무아>입니다. 이러하기 때문에 <아누빠사나의 맥락을 이은 것이 위빠사나>라고 지적되는 것입니다.
<아누빠사나>는 37조도품[=중도]에 속하고요 .... <위빠사나>는 '아빈냐' 이후의 수행입니다.
검토되어야 할 것이 많은 경입니다...
"? '서른여섯 가지 중생의 경지...로 번역된
[기억하면서/반야로 보면서... 기쁨이 일어난다.] 부분이 우선 눈에 띄어서.... ㅎ.
혹시나 하는 내용을... 답글로 올리겠습니다.
엄청 경지들이 높으시네요... 낙 끼들 틈바구니가 읍네요... 에~구... 사람 보는 것은 일가견이 있는데...
이따금 눈팅만 할랍니다. ..()...